Rosina izvērtēt iespēju izglītības iestādēs meitenēm nodrošināt higiēnas preces (3)

Patlaban personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām, ir tiesības saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu - pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču komplektus.

Pēc Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska paustā, pērn šādus komplektus ir saņēmuši vairāk nekā 80 000 Latvijas valsts piederīgo un vairāk nekā 30 000 Ukrainas iedzīvotāju.

Vispieprasītākās esot bijušas higiēnas preču pakas bērniem, tomēr higiēnas preces sievietēm vai jaunām meitenēm tajās nav iekļautas.

LM Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vecākā eksperte Aurika Stratane skaidroja, ka tās ir universālas pakas ar konkrētām precēm bagātīgā daudzumā, ar kuru palīdzību mājsaimniecības var ietaupīt līdzekļus un novirzīt tos nepieciešamo higiēnas preču iegādei. Atsevišķi finansējums, kas paredzēts higiēnas precēm, fondā pagaidām nav paredzēts.

"Tas ir arī ļoti plašs preču klāsts un individuāla prece. Ja mums ir 80 000 Latvijas iedzīvotāju un 30 000 Ukrainas iedzīvotāju, ir grūti nomenedžēt higiēnas preču pakas meitenēm no 11 līdz 15 gadiem, no 20 līdz 25 gadiem un tamlīdzīgi. Šobrīd nevienā valstī šī fonda ietvaros šādas preces nedod.

Mēs esam izskatījuši kā risinājumu izsniegt vaučerus jeb dāvanu karti, kur cilvēks pats var aiziet un nopirkt nepieciešamo, taču tās cenas, ko iegūstam iepirkumos ir trīs reizes lētākas nekā veikalos. Līdz ar to esošajā situācijā mums nav finansējuma dot visiem cilvēkiem šo naudu," skaidroja Stratane.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina norādīja, ka arī mazo bērnu higiēnas preces ir individuālas, un to kvalitātei jāatbilst dermatoloģiskajām prasībām. VM vērtējumā būtu nepieciešams šīs universālās fonda pakas papildināt ar vismaz minimālo higiēnas preču nodrošinājumu, jo "ir nehumāni atstāt sievietes ārpus iespējas dzīvot kvalitatīvi".

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve atzina, ka higiēnas preču pieejamība meitenēm ir cieši saistīta ar izglītības pieejamību, proti, ar to, vai meitenes vispār apmeklē skolu, un cik daudz stundu kavē.

Tāpat šo preču pieejamība saistīta ar izglītības kvalitāti, jo tas, cik daudz bērni apmeklē skolu, ir saistīts ar iegūtās izglītības kvalitāti. Piemēram, Lielbritānijā 64% meiteņu esot kavējušas vismaz vienu mācību stundu vai dienu higiēnas preču nepietiekamības dēļ, bet 13% - vairāk nekā vienu dienu.

"Attīstītās valstis ir atradušas risinājumu - nodrošināt meitenēm higiēnas preces skolās par velti. Tas ir arī ieteikums no mūsu puses pašvaldībām un izglītības iestādēm nodrošināt šīs preces diskrētā veidā, lai tās vienmēr būtu pieejamas. Tāpat ir svarīgi izglītot meitenes par šiem jautājumiem, un arī jaunajā izglītības saturā šīs tēmas tiek skatītas vairākos priekšmetos," atzīmēja IZM.

Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks, departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Moors norādīja, ka ne tikai sieviešu kontekstā, bet arī kopumā ir jādomā arī par to, kādā veidā diskrēti cilvēkam tiek iedots atbalsts. Proti, lai viņš nejūtas pazemots, un bez sūtīšanas uz sociālo dienestu pēc izziņas, lai saņemtu paredzēto atbalsta paku. Ja meitene, piemēram, to saņemtu mācību stundu laikā, tas situāciju padarītu smagāku, uzskata Moors.

Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna rosina ieviest izglītības iestādēs automātus, kuros būtu brīvi pieejamas bezmaksas higiēnas preces, tādējādi katra meitene tās varētu paņemt jebkurā brīvā brīdī.

Savukārt Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte norādīja, ka šādas preces būtu jānodrošina gan universitātēs, gan skolās un arodskolās. Kā piemēru viņa minēja Hārvardas Universitāti, kur higiēnas paketes ir pieejamas katrā tualetē. Viņas vērtējumā, vieglākais ceļš ir caur iepirkumu noformulēt dažādu higiēnas pakešu lielumus līdzīgi, kā tas tiek darīts ar bērnu higiēnas precēm.