VIDEO ⟩ Miljardieris Pjotrs Avens decembrī uzturējies Latvijā (3)

Ar sankcionētā Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa Pjotra Avena mākslas darbu kolekciju, Ogres novada mērs Egils Helmanis bija plānojis atzīmēt Ogres jubileju.

Pret šādas izstādes izrādīšanu iebilda gan viņa partijas biedri, gan ārlietu ministrija un pēdējā brīdī izstādi atcēla.

Sankcijām pakļauta personas darbu izrādīšana varētu radīt gan Latvijā, gan starptautiskajā sabiedrībā maldīgu priekšstatu par atbalsta paušanu Krievijas noziedzīgajam režīmam pietuvinātai personai. Nekā personīga rīcībā ir arī fotogrāfijas, kas liecina, ka Ogres novada mērs pats ticies ar Pjotru Avenu.

Pjotrs Avens ir viens no Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem. Viņš ir nozīmīgs "Alfa Group" akcionārs, tajā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank". Avens bijis to 50. bagāto Krievijas uzņēmēju lokā, kuri regulāri tikās ar Kremļa saimnieku, tai skaitā pagājušā gada 24. februārī.

Viņa draudzība ar Putinu aizsākās vēl 90. gadu sākumā, kad bija ārējo ekonomisko sakaru ministrs un palīdzēja Putinam, toreizējam Sanktpēterburgas mēra vietniekam, piesegt atklātībā nākušokorupcijas afēru par fiktīvo pārtikas piegādi pilsētai 100 miljonu dolāru vērtībā. Putina vecākā meita Marija ir vadījusi labdarības projektu "Alfa-Endo", ko finansēja "Alfa Bank".

Eiropas Savienība pērn iekļāva Avenu sankciju sarakstā, jo viņš aktīvi un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.

Latvijā Avenam iesaldēti ne vien banku aktīvi, bet arī nekustamie īpašumi Rīgā Valdemāra ielā, kur viņš posās izstādīt savu porcelāna un mākslas kolekciju. Un arī teju 60 hektāri Lazdonas pagastā, un viņa modernā Klauģu muiža ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu.

Īpašumi apgrūtināti arī citur Eiropā - Itālijas policija apķīlājusi Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēts viņa īpašums Londonā.

Avens nav asi nosodījis Putina rīcību un kopā ar biznesa partneri Mihailu Fridmanu iesaistījušies Kremļa centienos atcelt Rietumu sankcijas. Savu iekļaušanu sankciju sarakstā viņš apstrīdējis Eiropas Savienības tiesā.

Starp miljardiera argumentiem ir, piemēram, šādi: Eiropas Savienības Padome neesot pierādījusi ne to, ka Avens ir ievērojams uzņēmējs, ne to, ka viņš ir ietekmīgs, ne to, ka viņš darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtisks ienākumu avots Krievijas Federācijas valdībai.

Šā gada 13. janvārī Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību tieslietu un ārlietu ministrijai nosūtījis vēstuli, kurā pauž neapmierinātību, ka Latvija iestājusies šajā prāvā.

Sankcijas pret viņu esot nepamatotas un Latvijai esot jāpārskata sava pozīcija šajā lietā. Pretēji tiesvedībā minētajam, ka Pjotrs Avens publiski nav paudis norobežošanos no Vladimira Putina administrācijas lēmuma par Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā, virkne pierādījumu liecinot par pretējo.

Kā pierādījumus Avena advokāts min vairāku Krievijā un Ukrainā pazīstamu bijušo politiķu, žurnālistu, disidentu un cilvēktiesību aktīvistu liecības.

Starp cilvēkiem, kuri pauduši atbalstu Avenam pagājušā gada rudenī vēstuļu formā, ir arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas - kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksministrs satiksmē un ārlietās Aivis Ronis, kā arī bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Pjotram Avenam nav liegts ieceļot Latvijā. Līdzās Krievijas pilsonībai, viņš ir arī Latvijas pilsonis.

Par Avena pilsonības iegūšanas apstākļiem savulaik izmeklēšanu veica KNAB. Lietu izbeidza, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību pret Avenu. Ierakstītās sarunas starp pārvaldes bijušo vadību un politiķi Edgaru Jaunupu, kurš tālāk par Avena pilsonības jautājumu sazinājās ar būvuzņēmēju Gunti Rāvi, bija vairāk nekā divdomīgas.

Jau tūlīt pēc kara sākuma sākās diskusijas par to, vai Avenam pilsonību būtu jāļauj paturēt. Pērn aprīlī Saeima pieņēma grozījumus par Latvijas pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem, kuri snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm.

Grozījumi Pilsonības likumā paredzēja, ka par Latvijas pilsonības atņemšanu lemj Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde pēc valsts drošības dienestu atzinuma.

Ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Valsts drošības dienests mums neatklāja, vai šāda pārbaude par Avenu patlaban notiek.

Neoficiāla informācija liecina, ka "melnajā sarakstā" saistībā ar izlūkošanas riskiem iekļauts SIA "Klauģu muižas" pārvaldnieks, Krievijas pilsonis Aleksejs Gaponovs. Viņš koordinēja saimnieciskos darbus Avena īpašumā, kā arī iekšējās drošības jautājumus.

Otrs ar Avenu saistītais, kuram arī ieceļot Latvijā ir aizliegts, ir "Klauģu muižas" iekšējās drošības dienesta vadītājs Vladimirs Smirnovs. Smirnovs ir atbildīgs par apsardzes darbu arī citos Avena uzņēmumos Krievijā un arī vada ar Avenu saistītus Krievijā reģistrētus uzņēmumus. Abi melnajā sarakstā iekļautie atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.

Avenam Latvijā iesaldēti ir ne tikai līdzekļi bankās, un īpašumi. Arī labdarības organizācijas, tai skaitā viņa dibināts fonds "Paaudze", ir pakļauts sankcijām. Valsts ieņēmumu dienests pērn aprīlī tam atņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bet fonds nav likvidēts.

Krievijas nežēlīgā iebrukuma gadadienas priekšvakarā Ogres novada mērs Egils Helmanis sadarbībā ar fondu Ogres mākslas un vēstures muzejā bija iecerējis izstādīt Avenam piederošos pirmskara latviešu mākslas porcelāna darbus.

Kolekcija, kuru mērs sauc par unikālu un iepriekš neredzētu, pirms 8 gadiem ir izrādīta Madonā, tāpat tā bijusi izstādīta arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Ja mākslas darbi tiktu atvesti uz Ogres muzeju, tos būtu jāapdrošina.

Parasti šīs izmaksas sedz muzejs. Šai gadījumā tā būtu Ogres novada pašvaldība, jo muzejs atteicās no jebkādu līgumu slēgšanas ar sankcijām pakļauto Avena fondu. Par sankciju pārkāpšanu var draudēt arī kriminālatbildība .Sods tādā gadījumā varētu attiekties uz pašvaldību.

Valdībai šīs izstādes plānotā izrādīšana bija nepatīkams pārsteigums. Arī Helmaņa partijas biedriem. Pēc sabiedrības spiediena izstādi atcēla. Bet Ogres novada mērs, kuram Avens sirsnīgi pateicas par izstādes ideju, uzskata, ka bija rīkojies pareizi. Un, ka tagad vēršam sankcijas pret latviešu mākslinieku darbiem.

Ogres vēstures un mākslas muzeja darbinieki no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas. Muzejam neesot pieņemams aicinājums nejaukt mākslu ar politiku.

Turklāt šis izstādes dēļ, bijis jāatceļ cita iepriekš plānota novadnieka darbu izstāde. Sociālajos tīklos izvērsās strīds, jo Ogres mērs apvainoja muzeja darbiniekus liekulībā, ka viņiem jau agrāk bijusi zināma darbu piederība. Tā nav taisnība. Bet kā apstiprinājumu savai pozīcijai, Helmanis sociālajos tīklos pievienoja saraksti ar muzeja vadītāju ar klāt pievienotām vairāk nekā 100 fotogrāfijām. Tajās redzama Avena porcelāna kolekcija, ko mērs bija sūtījis muzeja vadībai decembra beigās.

Sižeta veidošanai "Nekā personīga" palūdza iepazīties ar šīm fotogrāfijām.

Tajās redzami Avenam piederoši porcelāna mākslas darbi vietā, kas atgādina Avena Klauģu muižas interjeru. Laukā redzama ziemas ainava. Porcelāna darbi izvietoti stikla vitrīnās. Atspīdumā redzams arī cilvēks, kurš fotogrāfē. Tas izskatās pēc Ogres novada mēra Egila Helmaņa.

Divās fotogrāfijās atspulgs līdzinās kolekcijas saimniekam. Un visdrīzāk tas ir Pjotrs Avens.

Nedēļas nogalē ar raidījumu sazinājās Ogres novada mērs Egils Helmanis. Viņš apgalvoja, ka intervijā pārpratis jautājumu. Viņš ir ticies ar Pjotru Avenu pagājušā gada decembrī miljardiera īpašumā Latvijā.

Helmani esot interesējusi Avena nostāja par Krievijas karu Ukrainā un tas, kāpēc miljardieris bijis Kremlī pie Putina pērn 24. februārī kara pirmajā dienā. Uz Avena Klauģu muižu Helmanis esot devies viens. Ar fonda starpniecību šo tikšanos apstiprināja arī Avens. Un minēja tieši tos pašus iemeslus, kurus Helmanis. Viņam esot žēl, ka izstādes iecere esot izraisījusi negatīvu reakciju. Tai neesot bijis nekāds slēpts nodoms.