VIDEO ⟩ "Nauda runā daudz skaļāk..." Irbe par SOK centieniem apritē atgriezt Krievijas un Baltkrievijas sportistus (1)

Sportā pavadījis lielāko mūža daļu, Irbe nav pārsteigts par SOK, jo uzskata, ka durvis Krievijai allaž ir bijušas vaļā.

"Tur nauda runā daudz skaļāk sportā par sasniegumiem un mērķiem. Un vispār sports šobrīd ir ļoti tendēts uz komerciju, kas varbūt pat nav slikti, jo dopings ir kļuvis atklātāks un puslegāls.

Ar to tēlo, ka cīnās. To mēs redzam skandālā ar Krievijas Antidopinga aģentūru un it kā tēlo, ka cīnās, bet aicina atpakaļ," stāstīja Irbe. "Tur nekas nav mainījies, tur vispār nav nekādas durvis atvērtas.

Kā tu vari runāt par atgriešanos olimpiādē, ja antidopinga lieta vēl nav aizvērta?"

Irbe kā lielisku risinājumu saskata Krievijas sportistu kļūšanu par nepilsoņiem un dalību olimpiskajās spēlēs bez savas valsts pases. Atkal pieņemot Krievijas pilsonību, kamēr Krievija nav izpildījusi saistības pret ukraiņu tautu un pret pasauli, samaksājot par visu, ko ir iznīcinājusi Ukrainā un par pazaudētām dzīvībām, sportistiem pārstāvēt Krieviju būtu liegts.

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka Polijas sporta un tūrisma ministrs Kamils Bortnicuks paziņojis, ka 2024. gada olimpiskās spēles varētu boikotēt ievērojama daļa potenciālo dalībvalstu, vēsta "Reuters".

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) aicinājums skatīt veidus, kā starptautiskā sporta apritē atgriezt krievu un baltkrievu atlētus, publiskajā telpā izpelnījās plašu kritiku.

Lai gan SOK pēc tam skaidroja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem noteiktie liegumi joprojām ir spēkā, Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija un, protams, arī Ukraina ir paziņojušas, ka pielaidības gadījumā boikotēs 2024. gada Olimpiādi, pat ja Krievijas un Baltkrievijas sportisti tur startēs zem neitrāla karoga.

Bortnicuks norādījis, ka ir iespējams izveidot aptuveni 40 valstu lielu koalīciju, kas būtu pret Krievijas un Baltkrievijas dalību spēlēs. Šo valstu vidū būtu arī Lielbritānija, ASV un Kanāda.

"Es nedomāju, ka mums [Polijai] pirms spēlēm būs jāpieņem smagi lēmumi. Gadījumā, ja boikotēsim Olimpiādi, būsim daļa no pietiekami lielas koalīcijas, kas spēļu norisi padarītu bezjēdzīgu," sacījis Bortnicuks.

Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalījās 206 valstu delegācijas. Gadījumā, ja spēles tik tiešām boikotētu aptuveni 40 dalībvalstis, Olimpiāde paliktu bez gandrīz piektās daļas no visām komandām. Tas tik tiešām apdraudētu olimpisko spēļu norisi, it sevišķi, ja tās boikotēs arī tādas lielvalstis kā Lielbritānija, ASV un Kanāda.

SOK ceturtdien, 2. februārī, atbildēja uz augstāk minēto valstu paziņojumiem par potenciālu Olimpiādes boikotu.

"Draudi boikotēt olimpiskās spēles, ko šobrīd apsver Ukrainas Olimpiskā komiteja, ir pretrunā ar olimpiskās kustības pamatiem. Boikots ir olimpiskās hartas pārkāpums. Kā rādījusi vēsture, iepriekšējie boikoti ir nevis piepildījuši iecerētos politiskos mērķus, bet gan sodījuši konkrēto valstu sportistus," teikts paziņojumā.

SOK iecerētā "neitrālo karogu" principa bezjēdzīgumu pēc uzvaras "Australian Open" turnīrā ieskicēja Baltkrievijas sportiste Arina Sabaļenka.

"Manuprāt, visi tāpat zina, ka esmu baltkrieviete. Tas arī viss. Vai šis būs liels notikums manā valstī? Domāju, ka jā," pēc triumfa Austrālijas atklātajā turnīrā sacīja Sabaļenka.

Savukārt Parīzes olimpisko spēļu vadība jau ir paziņojusi, ka respektēs SOK pieņemto lēmumu Krievijas un Baltkrievijas sportistu jautājumā.