Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Eksperti divas iedzīvotāju grupas mudina pēc iespējas ātrāk pārskatīt savu pensiju plānu (1)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: unsplash.com

Divas Latvijas iedzīvotāju grupas bieži vien izvēlas ieguldīt vecumam neatbilstošos pensiju plānos. Tie ir jaunieši un cilvēki, kuri drīzumā sasniegs pensijas vecumu, norāda "Luminor Bank" pārstāvji, aicinot pārskatīt pensiju plānu.

Šīm iedzīvotāju grupām ieteicams jau tuvākajā nākotnē pārskatīt izvēlēto pensiju plānu, lai nezaudētu ienākumus nākotnē, pauž "Luminor Bank" eksperti.

Daļa no ikviena ekonomiski aktīva iedzīvotāja ienākumiem veiktajām sociālajam iemaksām tiek uzkrāta attiecīgā cilvēka pensiju otrā līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Pensiju otrajā līmenī tiek uzkrāti 6% no ienākumiem, kas kopumā var veidot būtisku naudas summu. Pensijas daļa, kas vecumdienās tiks saņemta no pensiju otrā līmeņa, ir atkarīga no tā, cik labi uzkrājums ticis pārvaldīts, kā arī, cik atbilstošs pensijas plāns tika izvēlēts - vai tas atbilst gan cilvēka vecumam konkrētajā laika posmā, gan vēlmei uzņemties riskus, skaidro "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norāda, ka laikā, kad aptuveni pirms 20 gadiem Latvijā tika ieviesta vairāku pakāpju pensiju sistēma, iedzīvotājiem nebija iespējas izvēlēties aktīvus pensiju plānus ar augstāku risku, kas potenciāli ir arī pelnošāki. Lai gan šobrīd uzkrāšanas periodā ir pieejami gan aktīvi, gan konservatīvi pensiju plāni ar dažāda veida riskiem,

liela daļa iedzīvotāju nav mainījuši savu plānu un joprojām pensiju otrā līmeņa uzkrājumu veido kādā no pensiju pārvaldītāju konservatīvajiem plāniem, lai gan viņu ieguldījumu horizonts līdz pensijai, iespējams, ir vismaz 30 gadi.

Eksperts norāda, ka gados jauniem cilvēkiem, kuri nesen uzsākuši darba gaitas, ieteicams rūpīgi izvērtēt sava pensiju plāna veidu - aktīvs vai konservatīvs, jo nereti pensiju otrajā līmeni nauda tiek ieguldīta automātiski, rūpīgāk neiedziļinoties kādā no plāniem.

Tādējādi uzkrājums tiek veidots konservatīvos plānos, lai gan gados jauniem cilvēkiem, kas pensionēsies vairāk nekā pēc 10 gadiem, nevajadzētu vairīties no riska un būtu ieteicams ieguldīt pensiju plānos ar augstāku risku un lielāku paredzamo ienesīgumu. Lai arī aktīvie plāni ir pakļauti lielākām tirgus svārstībām, ilgtermiņā lielāks risks spēj sniegt lielāku atdevi.

Izvēloties savam vecumam aktīvu pensiju plānu, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pie tā var pieturēties ilgāku laiku - ieteicamais brīdis risku samazināšanai jeb pensiju plāna maiņai ir pēc 50 gadu vecuma, kad ir svarīgi izvērtēt esošo pensiju plānu, lai saprastu, vai tas ir esošajai situācijai piemērots, norāda Krūmiņš.

Šajā vecuma posmā labāk izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu un turpmāk to pārskatīt vismaz reizi piecos gados,

lai pāreja uz finansiāli labklājīgu pensionēšanos būtu pēc iespējas sabalansētāka.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu