Grevcova komentē Krievijas iebrukumu Ukrainā (23)

Glorija Grevcova kādā video iepriekš apgalvoja, ka Ukrainā notiek pilsoņu karš, kurā ukraiņi cīnās ar Ukrainas armiju. Video viņa esot publicējusi 2021. gada beigās.

Gloriju Grevcovu uz pārrunām ir izsaucis Valsts drošības dienests (VDD). Pēc tam deputāte šo video izdzēsa. 

Tagad Glorija pauž citādu nostāju: "Ukrainā notiek pilnvērtīgs karš. Mēs visi to zinām, tas netiek noliegts.

Un to, ka tagad cieš ukraiņu tauta un cieš no karadarbības, neviens to nekad nav noliedzis.

Publicētais video bija 2021. gadā. Kā mēs visi zinām, cilvēkam ir dota iespēja mainīt savu viedokli. Daudzi no mums neticēja, kā tā var notikt Ukrainā," saka Grevcova. 

Deputāte arī pauž cerību, ka VDD piedošot viņai iepriekšējos izteikumus. 

"Pateikšu tagad, ko teicu viņiem, - neviens normāls, saprātīgs cilvēks nevarēja noticēt tam, ka tā tas var notikt," piebilst Grevcova.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka Valsts drošības dienests sāktajā kriminālprocesā vērtēs arī Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas ("Stabilitātei") publiskos izteikumus par Krievijas sākto karu Ukrainā.

Grevcova kādā no saviem video "TikTok" apgalvojusi, ka Ukrainā notiek pilsoņu karš, pilsoņu karš pēc visām normām un kanoniem, kad ukraiņu tauta cīnās pret Ukrainas armiju.

"Tas ir viss, ko es zinu. Tā ka nevajag te spekulēt un stāstīt man, ka Krievija kādam uzbrūk. Es zinu, kas notiek, es redzu, kā ukraiņi cīnās pret savējiem, bet pēc visām normām tas ir pilsoņu karš," norādījusi deputāte.

Video gan publicēts pirms Grevcovas 22. janvārī publicētās video uzrunas par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.

Dienestā apstiprināja, ka dienestam konkrētais video ir zināms. Šis video līdzās citām Grevcovas publiskajām aktivitātēm tiks vērtēts 30. janvārī sāktajā kriminālprocesā.

Jau ziņots, ka dienests noslēdzis pārbaudi saistībā ar Grevcovas publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā, pirmdien pieņemot lēmumu sākt kriminālprocesu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās Latvijas okupācijas iespējamu rupju noniecināšanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma pantu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Pārbaude par Grevcovas publiskajām aktivitātēm tika sākta saistībā ar platformā "TikTok" 22. janvārī publicētu Saeimas deputātes videouzrunu par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.

Dienestā nekomentēja, vai deputātei piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss vai aizdomās turētās statuss. Tāpat dienestā nekomentēja, vai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis. Likums gan paredz, ka drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētajiem.

Ja VDD tomēr saskatīs Grevcovas vainu un rosinās prokuratūrai celt apsūdzību un prokuratūra saskatīs tam pamatu, tad, Saeimai piekrītot izdot deputāti kriminālvajāšanai, parlamentāriete var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi.

Jau ziņots, ka Grevcovas "TikTok" kontā tika ievietots un vēlāk izdzēsts video vēstījums krievu valodā, kurā deputāte klāstīja, ka atnākusi uz "tā saucamo Okupācijas muzeju". Grevcova video apgalvoja, ka muzejā "nesakrīt fakti" un ka gids stāstot "paralēlo, izdomāto vēsturi".

"Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? (..) Apskatījām visus eksponātus, un sapratām - re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo," video tika paudusi partijas "Stabilitātei" deputāte, kura muzejā redzamo dēvē par "īstu propagandu".

Patlaban Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā atrodas citas krimināllieta, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai apsūdzēta Grevcova.