Vairāk nekā 60 gadus neizdodas pārspēt pasaulē garākā lidojuma rekordu. Kāpēc?

Lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzpildīt degvielu, lidmašīnai nenosēžoties uz zemes. "Tika veikti eksperimenti ar degvielas uzpildīšanu gaisā, taču nevarēja pārveidot lidmašīnu tā, lai tas būtu iespējams," stāsta aviācijas vēsturniece.

Beigās tika izveidota papildu tvertne, kuru varēja uzpildīt no kravas automašīnas, kas atradās uz zemes. Tad, kad bija nepieciešams uzpildīt degvielu, piloti lidoja ļoti zemu un nedaudz virs apstāšanās ātruma. Kravas automašīna pasniedza garu šļūteni, lai iepildītu degvielu lidmašīnā. Darbs prasīja zināmu precizitāti.

Ceturtais mēģinājums

Roberta Timma pirmie trīs mēģinājumi sasniegt rekordu bija neveiksmīgi mehānisku kļūdu dēļ. Ilgākais laiks, ko viņš spēja sasniegt gaisā, bija aptuveni 17 dienas. 1958. gada septembrī rekordu pārspēja cita komanda, kura lidoja ar tādu pašu lidmašīnas modeli. Komanda gaisā atradās vairāk nekā 50 dienas.

Timms neslēpj, ka ar partneri bija grūti saprasties, tāpēc savam ceturtajam mēģinājumam biedros izvēlējās lidmašīnu mehāniķi Džonu Kuku. Garajā lidojumā viņi devās 1958. gada 4. decembrī no Makarana lidostas Lasvegasā.

Tāpat kā iepriekšējos mēģinājumos, pirmais solis bija lidot virs automašīnas, lai nokrāsotu vienu no lidmašīnas riepām baltā krāsā. Tas izslēgtu krāpšanās mēģinājumus. Ja lidmašīna kādā brīdī būtu nosēdusies, tad krāsa no riepas tiktu noskrāpēta.

Lidojuma sākums pagāja raiti. Piloti Ziemassvētkus pavadīja gaisā. Katru reizi, kad viņi uzpildīja degvielu, viņi saņēma arī pārtikas krājumus, piemēram, ēdienu no viesnīcas "Hacienda" restorāniem.

Tualetei izmantoja salokāmu pārgājienu podu. Izmantotie maisiņi vēlāk tika izmesti tuksnesī. Katru otro dienu tika piegādāts karstais ūdens, lai varētu nomazgāties vai noskūties.

Abi vīrieši gulēja uz maiņām, bet nemitīgais dzinēja troksnis un vibrācijas traucēja izgulēties. Miega trūkuma dēļ 36. dienā Timms aizmiga pie vadības ierīcēm un lidmašīna pati lidoja vairāk nekā stundu. Viņu dzīvības izglāba autopilots.

Pēdējie metri

39. dienā saplīsa elektriskais sūknis, caur kuru degviela plūda lidmašīnas tvertnēs. Operācija tika sākta manuāli. 1959. gada 23. janvārī, kad beidzot tika pārspēts rekords, tehnisko bojājumu sarakstā bija arī salona sildītājs, degvielas mērītājs un nosēšanās gaismas.

Neskatoties uz visām problēmām, abi vīrieši turpināja savu lidojumu tik ilgi, cik vien bija iespējams, lai pārliecinātos, ka jauno rekordu nebūs tik viegli pārspēt. Viņi izturēja vēl 15 dienas un lidojumu beidza 1959. gada 7. februārī, kad bez apstājas bija nolidojuši vairāk nekā divus mēnešus.

"Es domāju, ka viņi bija sasnieguši virves galu un nolēma, ka avarēšana viņiem nedotu nekādu labumu. Viņi bija diezgan sliktā formā, jo nevarēja piecelties vai izstaipīties," stāsta Dženeta Bednareka. "Abi no lidmašīnas bija jāiznes."

Bednareka uzskata, ka šo rekordu varēs pārspēt tikai tad, ja mēģinājums būtu saistīts ar lidmašīnu, kas testē kādu jaunu piedziņas veidu vai enerģijas avotu.

"Nākamreiz, kad vēlēšos lidot ilgāku laiku, es ieslēgšu sevi miskastē, fonā ieslēgšu putekļu sūcēju un palūgšu Timmam pienest man steika kaulus. Sēdēšu tur tik ilgi, kamēr mans psihiatrs ķersies pie darba," par iespēju atkārtot lidojumu saka Džons Kuks.