Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība plāno vērsties tiesā ar prasību pret valsti (5)

Prasība būtu par to, ka laikā, kad notika traģēdija, Latvijā nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības sistēma. 

Viņa norādīja, ka vēršanās tiesā ar šādu jaunu prasību notiks tikai pēc tam, kad visās trīs instancēs būs pilnībā noslēgusies krimināllietas iztiesāšana un tās spriedums būs stājies spēkā.

Ločmele skaidroja, ka līdz šim minētajā krimināllietā gan no pirmās, gan otrās instances tiesas lemtā izriet, ka Latvijā uz Zolitūdes traģēdijas brīdi nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kas varēja nepieļaut 54 cilvēku bojāeju.

Biedrības vadītāja apliecināja, ka no valsts tiks prasīta arī finansiāla kompensācija, taču tie nebūs miljoni.

"Naudas prasība arī nav galvenais, galvenais ir panākt taisnīgu tiesu," uzsvēra Ločmele.

Kā ziņots, janvāra beigās Rīgas apgabaltiesa pasludināja apelācijas instances tiesas nolēmumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Arī apgabaltiesa, tāpat kā pirmās instances tiesa, par vainīgu atzina tikai vienu no deviņiem šajā lietā apsūdzētajiem - būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējie tika attaisnoti.

Ar tiesas lemto neapmierinātību paudusi gan prokuratūra, gan notiesātais Sergets, gan arī cietušie.

Krimināllieta ir par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Foto: Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas pasākums