Bērnu slimnīca ceļ trauksmi: pieaug bērnu un pusaudžu aptaukošanās un ar to saistītās saslimšanas

Liekais svars ir slimība, kura rada virkni citu saslimšanu

Liekais svars un aptaukošanās nav tikai estētiska problēma, tā ir hroniska slimība, visaptveroša problēma, kas ietekmē visas organisma sistēmas, norāda BKUS endokrinoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Iveta Dzīvīte-Krišāne. 2. tipa cukura diabēts, problēmas ar sirds-asinsvadu, locītavu, gremošanas sistēmas veselību, žultsakmeņiem, meitenēm - menstruālā cikla traucējumi, dzimumhormonu izmaiņas, ēšanas traucējumi - tās ir vien dažas no veselības problēmām, ar ko saskaras bērni un pieaugušie ar lieko svaru.

"Pēdējo gadu laikā gan pieaug gadījumu skaits, gan samazinās vecums, kurā diabēts atklāts. Jaunākais pacients ar lieko svaru un 2. tipa diabētu manā pieredzē ir vien septiņus gadus vecs," stāsta Dzīvīte-Krišāne.

Trūkst ģimenes atbalsta

BKUS klīniskā psiholoģe Baiba Frolova-Ivane atzīmē, ka uz konsultācijām nāk pacienti un vecāki, kuri ģimenē vēlas risināt ēšanas vai aptaukošanās jautājumus, bet to pamatā ir smags emocionālais fons, kas jārisina.

Nereti bērnu attiecības ar ēdienu un savu ķermeni sākas ģimenē, aptaukošanās ir visas ģimenes problēma no cēloņiem līdz atrisinājumam. Frolova-Ivane stāsta, ka bērni ar lieko svaru ne vien biežāk izjūt vienaudžu spiedienu, bet arī nesaņem pietiekamu atbalstu no vecākiem.

"Trūkst motivācijas, bieži vecāki nav līdzās un bērns ar savām problēmām paliek viens. Pastiprinās depresijas, trauksmes un citi mentālās veselības riski nākotnē, liekā svara problēma var pavērsties kā citi ēšanas traucējumi: anoreksija, bulīmija," riskus iezīmē psiholoģe, piebilstot, ka bērnam vajadzīga pozitīva vide, kurā viņš var apgūt patstāvību un pašapziņu, zinot, ka viņam uzticas.

Sociālo mediju trendu upuri

Citu tendenci iezīmē BKUS uztura speciāliste Lizete Puga, norādot, ka pusaudži mēdz saskatīties sociālo mediju trendus un kļūst par pārmērību upuriem - rodas izaicinājums ko nogaršot, jo kaut kur kāds ir teicis, ka to nav labi ēst. Mēdz būt arī otrādi - pusaudzis ir izmēģinājis un gatavojis visu pēc kārtas, pasūtījis ēdienu no kafejnīcām un tā baudījis dzīvi ierobežojumu laikā, lai mazinātu stresu.

Rezultātā Covid-19 pandēmija veicinājusi ilgstoša stresa pieaugumu un miega kvalitātes pasliktināšanos, un arī tas ietekmē svara pieaugumu.

Garšas izjūta veidojas līdz divu gadu vecumam

Puga norāda, ka bērni pārtikas produktus vērtē pēc "man garšo" un "man negaršo". Šokolāde bērnam garšos labāk nekā vārīts brokolis, taču pieaugušie ir tie, kas novelk robežas, stāsta, runā, cik daudz ko var ēst.

Lai arī pilnvērtīga izpratne par produktu nozīmi veidojas tuvāk pieaugušam vecumam, Dzīvīte-Krišāne uzsvēra, ka bērna garšas izjūta veidojas līdz divu gadu vecumam, tādēļ ar veselīgu uzturu bērns jāiepazīstina no pašas mazotnes un vecākiem jārēķinās, ka tas būs smags darbs un prasīs lielu neatlaidību.

Nē, liekais svars pieaugot neizlīdzināsies – gaidīt nav laika!

BKUS speciālisti norāda, ka vecākiem bieži ir grūti atzīt, ka bērnam ir liekais svars. Daudzi turas pie dažādiem mītiem par to, kā liekais svars bērnam radies un ka tā nemaz nav tik liela problēma. Piemēram, nereti tiek uzskatīts, ka bērnam šobrīd ir liekais svars, taču tas izlīdzināsies, kad bērns izaugs garumā, ka bērns ir ļoti aktīvs - tad jau viņš var ēst, ko un cik daudz grib, ka ārsts izrakstīs zāles, dzīvesveida maiņa nav nepieciešama, visu atrisinās medikamenti vai arī, ka kāds no vecākiem ir ar lieko svaru, tādēļ bērnam liekais svars ir iedzimts.

Puga atgādina, ka, konstatējot virssvaru, nevar gaidīt, ka bērns izaugs.

Liekie kilogrami nerodas vienā dienā, bet gan trīs līdz četru gadu periodā, un bieži vien vecākiem ir grūti pieņemt, ka dzīvesveids ir jāmaina pirmais, jo tas ir pamatu pamats.

Ja pārējie ģimenes locekļi ievēros veselīgu dzīvesveidu un daudz kustēsies, arī bērns to iemācīsies. Speciālistes aicina ģimenes vairāk domāt par savu ikdienu, rādot pozitīvu piemēru, kopīgi ieturot veselīgas maltītes, atrodot laiku fiziskām aktivitātēm, rūpējoties par bērna miega kvalitāti, ieklausoties un laikus pamanot emocionālu nomāktību.

Kur meklēt palīdzību

Ja liekais svars kļuvis par problēmu, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārstiem ikviens bērns reizi gadā jānosver un jāizmēra, lai varētu fiksēt viņa augšanas dinamiku un konsultēt ģimeni, ja bērna augums neatbilst normai. Ģimenes ārsts var nosūtīt bērnu pie endokrinologa, kurš izvērtē svara pieauguma iemeslus un rekomendē tālāko rīcību.

"Bērnu slimnīcā ir multidisciplināra svara korekcijas programma, kurā strādā endokrinologs, psihologs, uztura speciālists, arī fizioterapeits, rehabilitologs, kas palīdz atlabšanas procesā," stāsta Dzīvīte-Krišāne. Līdzīgas programmas pamazām sāk parādīties arī reģionos, taču piedāvājums nav tik visaptverošs, kā vajadzētu.