Saistībā ar mežiem ir cita situācija, jo drīkst braukt pa ceļiem un dabiskajām brauktuvēm. Tas ir arī nostiprināts Meža likumā.
Kā norāda Sproģe, zemesgrāmatā var tikt izdarīta arī atzīme par ceļa servitūtu. Taču tā ir informācija par pagaidu stāvokli, kas nozīmē pārejas posmu, kas var novest vai nenovest līdz servitūta tiesību nodibināšanai.
Tipiskākie piemēri ar servitūtiem mežos
Viens piemērs ir tāds, ka pērk meža gabalus un nezina, kā tur piekļūt. Tāpat piemērs, ka dala zemesgabalus un neievēro to, ka zemesgabals jādala tā, ka jebkurš tur var piekļūt. Treškārt, zemesgrāmatā ir ierakstīta piezīme "ceļa servitūts". Ja ir piezīmes veidā, tad tam nav nekādas nozīmes.
Zemes reformas laikā pašvaldības noteica servitūtus atzīmes veidā. Šāds pašvaldības lēmums un atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.
Īpašnieks, kam pieder zeme, var dzēst. Likumīgs ir tikai līgums, ieraksts zemesgrāmatā vai arī tiesas spriedums. Protams, arī mantojuma rezultātā, kas arī ir atrunāts zemesgrāmatā.
Biežākie strīdi
Sniedze Sproģe skaidro, ka visbiežāk strīdas par ceļa uzturēšanu un izmantošanu. "Tas, kas ceļu izmanto un nevar izbraukt, sāk braukt blakus. Nedrīkst taisīt platāku kā vienojušies. Jāremontē tas ceļš. Tas, kas brauc pāri ceļam, vēlas šantažēt kaimiņu.
Ja ir iebraukts ceļš cauri mājas pagalmam, tad tās ir nepatīkamas situācijas, jo tas ir apgrūtinoši. Bet, ja situācija ir tāda, kāda tā ir, cilvēkiem tāpat jātiek no vienas vietas uz otru," norāda Sproģe.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.