Maskava monopolu Eiropas enerģētikas tirgū būvēja 50 gadus. Putins to sagrāva 50 nedēļās

“Krievija iztērēja vairāk nekā 50 gadu, lai Eiropā radītu monopolu enerģētikas tirgū. Putinam bija vajadzīgs mazāk par 50 nedēļām, lai to visu sagrautu,” teikts rakstā.

Tiek norādīts, ka atgūt iepriekšējo ietekmi Eiropas tirgū Krievijai vairs neizdosies. Jaunu loģistikas ceļu būvēšana uz Āziju prasīs milzīgus finanšu līdzekļus, kā arī laiku, kā Putina režīmam vairs nav.

“Kad 24. februāra rītā Krievijas karaspēks iegāja Ukrainā, Krievijas energoresursu patērētāji Eiropā bija šokā. Tirgus, kas sevī ietver teju 2,5 miljardus barelu naftas dienā, un vēl miljonu barelu naftas produktu un 155 miljardus kubikmetru gāzes gadā, faktiski pazuda. Jēlnaftas piegādes no Krievijas sāka apsīkt ļoti drīz pēc kara sākuma. Eiropa arī sāka atteikties no Krievijas gāzes.

Milzīgais gāzes loģistikas tīkls, kas par simtiem miljardu dolāru tika izbūvēts uz Eiropu, faktiski tika palaists vējā,” norāda “Bloomberg”.

Krievija varēs saglabāt savu klātbūtni Eiropas enerģētikas tirgū, ja tā izbeigs karu. Tomēr iespēja, ka Eiropas Savienība atkal pieļaus situāciju, ka Maskava šajā sfērā ir monopolists, kurš diktē noteikumus, ir pielīdzināma nullei.

Lai gan Krievija, iespējams, centīsies glābt enerģētiskās attiecības ar Eiropu pēc kara beigām (un tas neizbēgami notiks), ir maz ticams, ka Eiropas valstis kādreiz atkal ļausies vai vēlēsies kļūt pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes – tā, kā tas bija vēl pirms gada.

Pašlaik Krievija cenšas pārorientēties uz Āzijas enerģētikas tirgu, kurš jau tā ir visai bagāts ar resursiem. Krievijas nafta šajā reģionā tiek iepirkta ar nosacījumu, ja Krievija dod milzīgas atlaides (kas nav izdevīgi Krievijai). Tāpat nafta tiek iepirkta ļoti ierobežotā apjomā. Tāpat Maskavai nav spēcīgas loģistikas šajā virzienā. Līdz ar to Āzija nevar un nevarēs Krievijai aizstāt Eiropas tirgu.

"Pēdējos 55 gadus Krievija meklēja savas gāzes pircējus Rietumos. Tika izbūvētas milzīgas gāzes pārvades sistēmas, kas stiepjas tūkstošos kilometru – sākot no gāzes ieguves vietām Sibīrijā un Jamalas pussalā, beidzot ar pircējiem Eiropā. Pēdējās desmitgades laikā Krievija sāka meklēt noieta tirgu arī Āzijā," vēsta "Bloomberg".

Krievija izbūvēja gāzes vadu "Sila Sibiri", kas piegādā gāzi Ķīnai. Krievijas valstij piederošais gāzes uzņēmums "Gazprom" paziņojis, ka šī gāzes vada izbūve izmaksājusi ap 55 miljardiem dolāru.

Neoficiāli zināms, ka šis rādītājs ir teju divas reizes lielāks, un šīs milzīgās investīcijas diez vai kādreiz izdosies atgūt.

Pekina ir piekritusi iegādāties Krievijas gāzi tikai ierobežotos apjomos un par lielām atlaidēm, tādējādi neatkārtot Eiropas valstu kļūdas - tās bija kļuvušas pārāk atkarīgas no Maskavas.