Ločmele uzsvēra, ka viņa kopā ar Ušakovu un Morozovu ir ievēlēti kā partijas krīzes laika vadība maksimums uz vienu gadu.
"Saskaņas" kongresā izskanēja atšķirīgi viedokļi par iespējamo sadarbību ar partijas "Latvija pirmajā vietā" līderi Aināru Šleseru. Bijušais Saeimas deputāts Boriss Cilevičs ir skeptisks, ka "Saskaņai" kā sociāldemokrātiskas ievirzes partijai būtu jāsadarbojas ar partiju, kura saistīta ar antivakseru pieeju un homofobiju.
Savukārt Sergejs Dolgopolovs pauda, ka ar Šleseru vajag runāt un jomās, kurās iespējams, atrast kopīgus risinājumus.
Arī neoficiāli atsevišķi "Saskaņas" biedri pauda atbalstu iespējai sastrādāties ar Šleseru.
Pirms kongresa pretenzijas uz partijas vadīšanu bija pieteicis arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, taču saņēma nopēlumu par savu politiskā redzējuma izklāstu, kā rezultātā reģionālais politiķis paziņoja, ka uz kongresu nedosies un aicināja arī citus partijas biedrus to boikotēt. Viņš gan solīja turpināt aktīvu darbību partijā.
Līdz ar Bartaševiču aicinājumu boikotēt "Saskaņas" kongresu bija parakstījušas arī partijas Rēzeknes novada organizācijas vadītāja Jekaterina Ivanova un Ludzas novada organizācijas vadītāja Jevgenija Kušča, tomēr uz kongresu ieradās pietiekams delegātu skaits, lai tas būtu lemptspējīgs.
Savukārt Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pāris dienas pirms kongresa paziņoja, ka izstājas no "Saskaņas" un dibināšot jaunu reģionālo politisko spēku.
Visi trīs kandidāti uz partijas valdes vadītāja amatu sevi kongresā pieteica kā viena komanda. Partijas Rīgas nodaļa sākotnēji šajā komandā Morozova vietā piedāvāja ilggadējo "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču, taču viņš pameta partijas vadību, uzņemoties atbildību par zaudējumu pēdējās vēlēšanās, kurās "Saskaņa" palika bez vietām parlamentā.