Dezinformācija un saistība ar Polijas valdību. Kas ir "Twitter" konts "Visegrád24"?

"Visegrád24" bēdīgā slava

Raugoties no Ungārijas perspektīvas, vairs nav pārsteidzoši atklāt, ka ziņu vietnei ir saites ar valdību, nemaz nerunājot par tādu valdību, kas par nodokļu maksātāju naudu izplata neliberālus naratīvus, piemēram, valsts mediju gadījumā. Tomēr Viktora Orbāna starptautiskie sabiedrotie nav plaši pārņēmuši šādu praksi, un tieši tāpēc no demokrātijas viedokļa poļu mēģinājumi to darīt starptautiskā līmenī šķiet biedējoši laikā, kad reģionā notiek karš.

2022. gada 31. oktobrī Polijas kanceleja no budžeta rezervēm piešķīra 1,4 miljonus zlotu (aptuveni 300 000 eiro) atpūtas un veselības nozaru nevalstiskajai organizācijai (NVO) ar nosaukumu "Action-Life Foundation", lai īstenotu publisku uzdevumu ar nosaukumu "Visegrád24".

Lēmumu parakstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, plašāk neko nepaskaidrojot.

Nosaukums var šķist pazīstams, jo pēdējos divos gados sociālo mediju profili ar tādu pašu nosaukumu ieguvuši simtiem tūkstošu sekotāju, apkopojot ziņas no Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona, mūsdienās galvenokārt koncentrējoties uz karu Ukrainā.

Tomēr sporta nozares NVO, kas saņem finansējumu ziņu vietnei, ir tikai viena no daudzajām apšaubāmajām nodaļām "Visegrád24" stāstā.

Lapa apgalvo, ka apkopo un atlasa ziņas, politiku, aktualitātes, vēsturi un kultūru no Centrāleiropas un Austrumeiropas. Tā pirmo reizi parādījās "Twitter" 2020. gada janvārī un iemantojusi 324 000 sekotāju, kā arī 153 000 skatītāju "TikTok" un pa 7000 sekotāju "Facebook" un "Instagram".

Tomēr atšķirībā no citām reģionālajām vietnēm, piemēram, "Visegrad Insight", kas rada oriģinālu analītisku saturu angļu valodā, "Visegrád24" praktiski nerada oriģinālu materiālu. Tā paļaujas tikai uz informācijas pārpublicēšanu un atkārtotu izplatīšanu, un tās mājaslapa "Visegrád24.org" kalpo vienīgi kā ziedojumu lapa anonīmiem autoriem.

Dezinformācijas izcelsme

Sevišķi interesanti ir paraudzīties, kā "Visegrad24" ir ieguvusi atpazīstamību. Kara sākumā tas publicēja viltus ziņas, piemēram, ka Leonardo di Kaprio ziedojis 10 miljonus ASV dolāru Ukrainai vai "PornHub" bloķējis piekļuvi savai lapai no Krievijas, bet

"Visegrád24", kā tiek ziņots, bija arī pirmais sociālo mediju konts, kas 2022. gada augustā publicēja video ar Somijas premjerministri Sannu Marinu dejojam kopā ar draugiem mājas ballītē.

Viņas valstij gaidot iestāšanos NATO, šāda video izplatīšana, loģiski domājot, ir tā interesēs, kura nolūkiem nāktu par labu skandāls, kurā ierauta Marina, tādēļ atdzima centieni noskaidrot cilvēkus, kas stāv aiz "Visegrád24", kas izveidots Polijā, izmantojot poļu telefona numuru.

Pirmie jautājumi par "Visegrád24" konta uzturētājiem radās pāris mēnešus pēc tā dibināšanas 2020. gadā, kad, atbildot uz slovēņu politologa Mario Pleseja jautājumu, lapas veidotāji raksturoja sevi kā draugu grupu, kas interesējas par Višegrādas grupu un Trīs jūru iniciatīvu, daudziem no viņiem strādājot ziņu nozarē un kopumā pārstāvot konservatīvus pasaules uzskatus.

Lai identificētu "Visegrád24" vadītājus, Polijas ziņu vietnēm "TrueStory" un "OKO Press" bija vajadzīgs laiks līdz 2022. gada rudenim.

Tiek uzskatīts, ka viens no viņiem ir poļu žurnālists Adams Stažiņskis, kurš agrāk strādāja angļu valodā rakstošajā vietnē, ko vada poļu labā spārna televīzijas kanāls "TV Republika", un kurš bija arī pazīstams ar ultrakonservatīvās "Twitter" lapas "@BasedPoland" rediģēšanu, kam bija 150 000 sekotāju, pirms tā šajā sociālajā medijā tika aizliegta.

Stažiņskis ir galvenā figūra kustībā, ko "OKO Press" dēvē par MEGA (Make Europe Great Again - Padarīt Eiropu atkal lielisku), kas ir neformāla grupa, kura līdzinās Donalda Trampa vadītajai kampaņai "Padarīt Ameriku atkal lielisku" un cenšas ietekmēt auditoriju ar ksenofobiskiem un pret istablišementu vērstiem naratīviem. "BasedPoland" bija pazīstama ar savu pret bēgļiem vērsto saturu, kā arī uzslavām labējā spārna politiskajiem līderiem, sākot no Polijas valdības un beidzot ar Žairu Bolsonaru, Mateo Salvīni un Viktoru Orbānu.

Pašreiz Stažiņskis publicējas sociālajos medijos ar vārdu Adams Starskis, daloties ne tikai ar līdzīgu saturu kā iepriekš, bet arī ar "Visegrád24" materiāliem, kas, kā izskatās, atbalsta divas lietas: Ukrainu un Eiropas galēji labējos. Pēc tam, kad "Visegrád24" publicēja Sannas Marinas video, atklājās vēl viens cilvēks, kas stāv aiz šīs lapas.

Viņa vārds ir Stefans Tomsons: britu sabiedrisko attiecību speciālists, kurš strādā Polijā kopš 2014. gada un kopš 2020. gada vada "YouTube" kanālu par Polijas vēsturi angļu valodā.

Neskatoties uz saistību ar MEGA, Tomsona darbību finansiāli atbalstīja Polijas Nacionālais filmu fonds, un dažus viņa video publicēja arī "Visegrád24".

Intervijā "Rzeczpospolita" 2022. gada septembrī Tomsons atzina, ka pats veidojis "Visegrád24" lapas, kuras vada kopā ar draugiem, kuri arī strādā sociālo mediju nozarē. Viņš noliedza apgalvojumu, ka iepriekš minētais Sannas Marinas video pirmo reizi parādījās "Visegrád24", tomēr piebilda, ka, viņaprāt, daudzi atbalsta Somijas pievienošanos NATO tikai tāpēc, ka "Sanna Marina ir skaista sieviete", un viņš nodēvēja politiķes ballēšanos ģeopolitiskās spriedzes apstākļos par apšaubāmu.

Tomsons arī apgalvoja, ka liberālie uzskati sociālajos medijos aizēno konservatīvās perspektīvas. Neskatoties uz to, ka viņš nosodīja Viktora Orbāna prokrievisko nostāju karā, viņš tomēr uzsvēra - atgādinot Orbāna uzskatus -, ka Rietumos ir identitātes krīze un ka šāda viedokļa izplatīšana nekādā gadījumā nesakrīt ar Krievijas interesēm.

Galu galā viņš apgalvoja, ka "Visegrád24" darbojusies vispār bez finansējuma, taču drīzumā tā sāks meklēt investorus, lai varētu darboties kā pilnvērtīga ziņu organizācija.

Iespējams, plāns ir izdevies, tomēr šobrīd varētu nebūt godīgi Polijas valsts 1,4 miljonu zlotu lielo atbalstu projektam "Visegrád24" saukt par investīciju. Tomēr izskatās, ka saistība pastāv.

Sakaru izmantošana

Organizāciju "Action-Life Foundation", kas gatavojas paziņot par "Visegrád24" piešķirtajiem līdzekļiem, 2016.gadā izveidoja 33 gadus vecais vides inženieris Jakubs Novaks. Kopš tā laika NVO ir uzvarējusi vairākos valsts konkursos par sporta pasākumiem, kā arī vēsturiskām un patriotiskām aktivitātēm kopumā 1,9 miljonu zlotu (400 000 eiro) vērtībā.

Polijas ziņu izdevums "Wirtualna Polska" (WP) vērsās gan pie kancelejas, gan NVO par līdzekļu piešķiršanu "Visegrád24". Kamēr pirmā neatklāja nedz līguma detaļas, nedz parakstītāju vārdus, jo līgums vēl nav noslēgts, viņi atzina, ka fonda uzdevums būtu izveidot portālu angļu valodā, kas veltīts kultūrai, vēsturei un politikai Centrāleiropas un Austrumeiropas un Trīs jūru iniciatīvas reģionā, kā arī cīņa pret Krievijas dezinformāciju - tieši to sakās darām "Visegrád24" sociālo mediju konti.

Kā savukārt WP sacīja kāds nezināms "Action-Life" pārstāvis, kanceleja novembrī informējusi NVO, ka finansiālā atbalsta plāni ir atsaukti, un atteicās paskaidrot, vai šie līdzekļi būtu izmantoti "Visegrád24.org", kas tagad darbojas tikai no ziedojumiem, pārveidošanai par "Visegrád24" ziņu vietni. Un Stefans Tomsons ziņu izlasīja, taču neatbildēja uz WP lūgumu paskaidrot, vai valdība ir kļuvusi par ziedotāju viņa projektam.

Tomēr "Visegrád24" un Polijas valdības saites ar to nebeidzas, lai gan valsts naudas piešķiršana brīvā laika NVO ziņu vietnes izveidei jau pati par sevi radītu pietiekami daudz jautājumu. "Visegrád24" kanāli "TikTok" un "Instagram" ir ne tikai pārpildīti ar Polijas valdības pārstāvju citātiem pozitīvā kontekstā, bet, kā atklāja "OKO Press", labējie politiķi loloja šo lapu, vēl pirms tā kļuva pazīstama.

Piemēram, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Patriks Jaki no "Solidarna Polska" (konservatīvās labā spārna partijas, kas 2012. gadā atšķēlās no nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums") bija viens no pirmajiem, kas sūdzējās, kad "Visegrád24" darbība vispirms tika nobloķēta "Facebook", turklāt "Visegrád24" vērtības slavēja arī Polijas ārlietu ministra vietnieks Šimons Šinkovskis vel Seks.

Jautāts par to, Stefans Tomsons sacīja, ka sācis savā lokā Varšavā stāstīt par lapu, kuru veido, un atzina, ka dalījies ar pretrunīgiem politiķu izteikumiem, kā arī atzīmējis viņus ierakstos, lai sasniegtu plašāku auditoriju. Acīmredzot tas nostrādāja.

Lielākas bažas

Lai gan "Visegrád24" stāsts vien varētu apdraudēt preses brīvību Polijā, fakts, ka tas ir starptautisks izdevums ar neskaidru izcelsmi kara laikā, padara visu vēl daudz problemātiskāku.

Faktu atstāstījums par situāciju Ukrainā var maldināt ārzemju auditoriju, liekot domāt, ka "Visegrád24" ir uzticams informācijas avots, lai gan milzīgais ierakstu daudzums par karu šobrīd tikai aizēno tā nepārprotamo un atzīto ideoloģisko raksturu.

Šajā ziņā tas, ko mēs šeit redzam, ir maiga manipulācija ar globālo viedokli - līdzīgi kā Krievijas un cita austrumu propaganda darbojas Rietumos.

Ungāru recepte

Tomēr būtu nepareizi salīdzināt "Visegrád24" ar Ungārijas propagandas mašīnu, kas darbojas tās robežās. Vienlaikus mazāk zināms ir tas, ka arī Viktora Orbāna valdība ir mēģinājusi izveidot tādas operācijas kā "Visegrád24" un iespaidīgi izgāzusies.

2019. gadā viens no Orbāna zināmākajiem padomniekiem Arpads Habonijs izveidoja ziņu vietni angļu valodā ar līdzīgu nosaukumu V4NA ("Visegrad 4 News Agency"). Kompānija bija reģistrēta Londonā, un dokumentus iesniedza Kristofs Šalajs-Bobrovņickis, kurš tagad ir Ungārijas aizsardzības ministrs.

Sākumā V4NA nodrošināja informatīvos materiālus Ungārijas valdībai lojāliem izdevumiem, kas gandrīz vienmēr bija vērsti uz ksenofobiskām tēmām, uzbrūkot bēgļiem. Lai gan Čehijas un Slovākijas valdības protestēja pret Višegrādas vārda izmantošanu tās nosaukumā, vietne turpināja darboties, iekasējot 400 līdz 2000 eiro mēnesī par satura izplatīšanu.

Pašreiz tās bilingvālie materiāli ir brīvi pieejami un vairs pat neatgādina ziņu aģentūru - tā ir acīmredzama pret bēgļiem, pret LGBTIQ+ un pret Rietumiem vērsta propaganda.

Un pēc "Átlátszó" izmeklēšanas atklājās, ka tā vairs nedarbojas no Londonas, bet no lielākā valdībai lojālā mediju konglomerāta biroja Ungārijā.

Vēl viens piemērs Ungārijas valdības mēģinājumiem ārzemju ziņu tirgū bija 2014. gadā. Tā bija angļu valodā pieejama ziņu vietne par Ungārijas jautājumiem, ko izveidoja fonds "Ungārijas draugi" un kuru vadīja plaši atzīts zinātnieks Silvesters Vizi, kuram ir cieša saikne ar valdību.

Fonds, kura pasākumus apmeklē pat Viktors Orbāns, apgalvo, ka tā mērķis ir "sniegt uz vērtībām balstītu, taču bezpartejisku informāciju Ungārijas draugu kopienai un plašai sabiedrībai par notikumiem un panākumiem saistībā ar Ungāriju un citur pasaulē dzīvojošajiem ungāriem".

Kamēr V4NA ir skaidra darba kārtība, "Hungary Today" ar neapbruņotu aci ir grūtāk izprotama. Vietne tieši nemelo un nekūda uz naidu, bet atspoguļo valdības pašpasludinātās uzvaras (proti, orientāciju uz ģimeni, labklājību, stabilitāti utt.).

Savā viedokļu sadaļā tā publicē tikai nekonservatīvus uzskatus, neziņo par Ungārijas opozīciju un pilsonisko sabiedrību un atsakās piešķirt kontekstu ziņām, kas, raugoties no patiesi līdzsvarota skatupunkta, varētu kaitēt valdībai.

Piemēram, pagājušā gada beigās viņi rakstīja par Ungārijas ekonomikas izaugsmi, nepieminot, ka Ungārijā ir augstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā,

un slavēja Ungārijas filmu nozares panākumus 2022. gadā, aizmirstot pieminēt, ka projekti ar politiskiem mērķiem saņēma milzīgas naudas summas, taču demonstrēja nožēlojamus rezultātus visās balvu ceremonijās ārvalstīs.

Un ķirsītis visam pa virsu ir tas, ka vienīgā cita "ziņu vietne" angļu valodā no Ungārijas ir vietne "About Hungary": blogs, kas seko visiem valdības spertajiem soļiem, bet lietotājam ir jānonāk līdz pašai lapas apakšai un jāatver sadaļa "Impressum", lai atklātu, ka vietni, kas izskatās pēc ziņu avota, patiesībā vada Viktora Orbāna valdības birojs.

Ungārijas piemērs demonstrē vienkāršotāku pieeju mediju sagrābšanai. "Visegrád24" mēģina darboties pelēkajā zonā un maigi pievilināt lasītājus ar pārpilnību, kas bieži vien ir ticama informācija; salīdzinājumam, Orbānu atbalstošo izdevumu mērķis ir tieša ietekme, daudz neraizējoties par realitāti.

Lai gan Ungārijas valdības pasākumi ārvalstu plašsaziņas līdzekļos nav bijuši sekmīgi, preses sagrābšana no augšas uz leju ir bijusi Viktora Orbāna hibrīdās vēlēšanu autokrātijas stūrakmens. Tomēr visi pierādījumi liecina, ka Polijas modelis ir veiksmīgāks starptautiskā līmenī.