/nginx/o/2023/01/26/15100944t1h6c21.jpg)
Sprauga okeānā starp Floridu un Bahamām ir viena no visvairāk pētītajām okeāna vidēm pasaulē. Kopš 1930. gadiem pētnieki šajā reģionā okeāna ūdens virsmas tirkīzzilajā klājumā novēro dīvainus baltus plankumus jeb mākoņus. Taču šī vieta ir arī kādas ģeoloģiskas mistērijas epicentrs, vēsta "Remote Sensing of Environment".
Pētniekiem joprojām nav skaidrs, kāpēc Bahamās norisinās šis fenomens.
Dīvainie plankumi reizēm ir novēroti arī citos okeānos un ezeros visā pasaulē, tomēr Bahamās tie parādās daudz biežāk nekā parasti. Savāktie ūdens paraugi liecina, ka plankumu sastāvā ir ar karbonātu bagātas daļiņas.
Liela daļa Bahamu arhipelāga atrodas uz zemūdens karbonāta platformas. Zinātnieki nu ir nolēmuši to noskaidrot, izmantojot NASA satelītattēlus.
August 2 Satellite view of the Pyramid Lake Whiting event in its early stages pic.twitter.com/SoPltG1lG3
— Pyramid Lake Paiute Tribe (@plpt) August 10, 2020
Pētniekiem nav arī skaidrs, vai šis fenomens ir dabisks vai cilvēka radīts, tomēr novērojumi no 2003. līdz 2020. gadam liecina, ka tam ir sezonāls raksturs.
Lielākie pleķi parādās no marta līdz maijam un no oktobra līdz decembrim. Vidēji plankuma izmērs ir 2,4 kvadrātkilometri. Dienas laikā ar satelītu var novērot aptuveni 24 plankumus, kas kopumā sedz 32 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Starp 2011. un 2015. gadu pleķi pēkšņi kļuva lielāki, galu galā sedzot vairāk nekā 200 kvadrātkilometru lielu okeāna teritoriju. Līdz 2019. gadam tie atkal saruka. Pētnieki uzskata, ka šeit darboties varētu 10 gadu cikls, tomēr nav skaidrs, kā cikls.
Nākotnē nepieciešams veikt vēl padziļinātākus eksperimentus ne tikai Bahamās, bet arī citās pasaules vietās, kur šie plankumi parādās, lai varētu tos salīdzināt un noskaidrot, kas tiem kopīgs.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)