/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2023/01/25/15098817t1h3792.jpg)
Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa-Egliena sarunā ar izdevumu "Ieva" atminas jaunības dienas un stāsta, cik lielu vērību šobrīd pievērš savam ārējam izskatam un kas viņai sagādā prieku.
Dita Lūriņa-Egliena: Vidusskolā biju apaļīga, ne pārāk glīta
"Vidusskolā biju apaļīga, ne pārāk glīta, neveikla - meitene, kas, skatoties spogulī, pati sev nepatīk, bet sev saka: "Nekas, ar gadiem es kļūšu tikai smukāka!" Tas bija sāpju pilns lēmums. Laikā, kad meitenēm piedien staigāt miņukos, staigāju garos, kuplos, melnos svārkos, lai, Dievs pasarg’, neviens nepamana aprises, kas ir apakšā.
Arī tagad noraujos - decembrī piparkūkas ēdu kilogramiem! Un sirdsapziņa jau kliedz, bet es vēl skaļāk: es ēdīšu piparkūkas!
Man nav veselīgu attiecību ar ēdienu, tā ir joma, kas jāsakārto.
Joga ir mana sportiskā aktivitāte, bet decembrī bija tāda slodze, ka, goda vārds, āda jau sāpēja, un domāju: ja jūs mani nepalaidīsiet uz jogu..."
Dita sevi iepriecina ne tikai ar gardiem našķiem, viņai prieku sagādā arī citas lietas, kā, piemēram, spīguļi un skaisti aksesuāri: "Visu decembri nostaigāju ar latviešu dizaineres veidotiem auskariem mākoņu formā un katru dienu liku mirdzumus uz acīm - tādus riktīgus! Un savām meitenēm uz pirmizrādi tādus sadāvināju, un man liels prieks, ka drīz arī viņas sāka staigāt ar mirdzumiem uz acīm."
Vairāk lasi izdevuma "Ieva" 25. janvāra numurā.