IZM un LIZDA ir vienota izpratne par svarīgākajiem veicamajiem darbiem, pauž Čakša

Čakša un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga šodien, 24.janvārī, tikšanās laikā uzsvēra, ka gan ministrijai, gan LIZDA ir kopējs mērķis - kvalitatīva izglītība ikvienam skolēnam jebkurā Latvijas skolā. Tomēr to nav iespējams panākt, nepaaugstinot pedagoga atalgojumu un neceļot pedagoga profesijas prestižu.

Tādēļ šodien abas puses vienojās par nākamajiem soļiem un termiņiem pedagogu zemākās algas likmes celšanai. Pirmais solis paredzēts no 2023.gada 1.septembra, nākamais - no 2024.gada 1.janvāra un turpmāk katru gadu 1.janvārī, līdz 2027.gadam. Tad būtu sasaiste ar valsts budžeta veidošanas procesu.

Šodien pedagogu arodbiedrībai tika iesniegti konkrēti aprēķini, kurus tā izvērtēs līdz nākamajai tikšanās reizei jau šo ceturtdien, 26.janvārī, kad sarunas turpināsies, apspriežot arī jautājumus par pedagogu slodžu sabalansēšanu.

Čakša šodienas tikšanos vērtē kā ļoti konstruktīvu, uzsverot, ka galvenais mērķis ir panākts - gan ministrijai, gan LIZDA ir vienota izpratne par svarīgākajiem veicamajiem darbiem, nostiprinot arī streika prasību izpildi. "Mēs nesaraujami runājam par divām lietām kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai - gan skolotāju atalgojumu, gan skolu tīkla sakārtošanu. Un tikai strādājot visiem kopā varam cerēt uz rezultātu, kas sniegs pievienoto vērtību kopējā mūsu valsts attīstībā," pauž ministre.

Aģentūrai LETA Vanaga vēstīja, ka arodbiedrība 26.janvārī no IZM gaida precīzākus aprēķinus par pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku. Aprēķinā esot nepieciešams uzrādīt visas pedagogu grupas, sākot no pirmsskolas pedagogiem un beidzot ar augstākās izglītības pedagogiem, kā arī nepieciešams iekļaut citu izglītības iestāžu darbinieku atalgojumus. LIZDA arī palūdza 26.janvārī saņemt ieskatu par darba slodžu sadalīšanu.

Vanaga izrāda gandarījumu, ka ar Čakšu spēj nonākt pie saprašanas, ka pedagogu atalgojuma palielinājuma grafikam ir jāstājas spēkā no 1.septembra.

Jau ziņots, ka LIZDA, draudot ar beztermiņa pedagoga streiku, septembrī panāca vienošanos ar valdību par izmaiņām pedagogu atalgojuma un darba slodzes jautājumos.

Vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tika solīts palielināt viena skolēna izmaksas, kas nozīmētu papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.

Tāpat vienošanās paredzēja, ka no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga tikšot celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru "34+6".

Valdība nolēma no 2022.gada 1.decembra līdz 2023.gada 1.februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, jo ir ieilgusi valdības veidošana un nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes, līdz ar to valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, kurā nav iekļautas jaunas prioritātes.