Profesors: Turcijas iebildumiem pret Zviedrijas uzņemšanu NATO varētu būt iekšpolitiski iemesli (2)

Nesen atkal saasinājušās Turcijas un Zviedrijas attiecības. Zviedru labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā sadedzināja Korānu. Zviedrijas līderi nosodīja šo protesta akciju, taču aizstāvēja zviedru priekšstatu par vārda brīvību. Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien brīdinājis Zviedriju, ka pēc Korāna sadedzināšanas pie Turcijas vēstniecības Stokholmā tai nevajadzētu gaidīt viņa atbalstu tās uzņemšanai NATO.

Andžāns uzsvēra, ka maijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas un šādi Erdogana paziņojumi ir pakārtoti iekšpolitiskajai situācijai, jo viņš vēlas uzvarēt un turpināt pārvaldīt Turciju.

Tāpat profesors vērsa uzmanību uz to, ka pēc valsts apvērsuma mēģinājuma 2016.gadā Turcija kļūst aizvien autoritārāka - ir veiktas "tīrīšanas" tieslietu sistēmā, bruņotajos spēkos, policijā, akadēmiskajā vidē un ierēdniecībā.

Taujāts, kādi varētu būt situācijas attīstības scenāriji, Andžāns pieļāva, ka Turcija varētu bloķēt gan Zviedrijas, gan Somijas uzņemšanu aliansē. Patlaban Turcija un Ungārija ir pēdējās divas no 30 NATO dalībvalstīm, kas nav ratificējušas uzņemšanas protokolus, lai valstis varētu pievienoties aliansei.

Viņš atzīmēja, ka atsevišķas NATO dalībvalstis jau ir izteikušās, ka tās palīdzēs Somijai un Zviedrijai, ja pienāks "X" stunda. Tas savukārt nozīmē, ka Somija un Zviedrija tiks vēl ciešāk pietuvinātas NATO, formāli nekļūstot par alianses dalībvalstīm.

Tāpat maz ticams varētu būt scenārijs, ka Zviedrija un Somija atmet ar roku dalībai aliansē. Andžāns pieļāva, - ja Turcija bloķēs abu valstu uzņemšanu, būs risinājumi, kā veidot attiecības ar Somiju un Zviedriju bez Turcijas.

Andžāns norādīja, ka rodas jautājums arī par pašas Turcijas vietu kā NATO, tā Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, jo, piemēram, Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu valsts pavisam skaidri nav nostājusies ne vienā, nedz arī otrā pusē. Šādā aspektā Turcija "pamatīgi izceļas" starp NATO dalībvalstīm.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Turcija ir NATO dalībvalsts kopš 1952.gada, turklāt valstij ir skaitliski otrie lielāko bruņotie spēki aliansē. Turcija jebkurā brīdī var atvērt "migrācijas slūžas" un izmantot to kā šantāžas elementu, ja uz valsti tiks izdarīts pārāk liels spriediens.

Tāpat Turcija ir svarīgs spēlētājs Tuvajos Austrumos. Turcija ir pārņēmusi savā kontrolē daļu Sīrijas teritorijas. Valsts veic reidus gan Sīrijas, gan arī Irākas teritorijā, kas padara Turciju par "sarežģītu spēlētāju". Andžāns pieļāva, ka Somijas un Zviedrijas jautājumā Rietumi, īpaši ASV izdarīs spiedienu uz Turciju, lai tā mainītu savu nostāju.

Runājot par to, cik reāls ir scenārijs, ka par NATO dalībvalsti kļūst Somija, bet Zviedrija - kaut kad nākotnē, RSU asociētais profesors skaidroja, ka visdrīzāk tiks meklēts risinājums, kā aliansē uzņemt abas valstis, ņemot vērā, cik vienoti Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.