Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

VIDEO Minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšana un skolēnu atbrīvojumi no valsts pārbaudījumiem. Ko lēma valdība?

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Otrdien, 24. janvārī, notika Ministru kabineta sēde, kurā tika atbalstīta iecere par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, kā arī lemts, ka turpmāk skolēnus no valsts pārbaudījumiem vairs nevarēs atbrīvot ģimenes ārsti. Portālā "Apollo.lv" iespējams noskatīties preses konferences ierakstu pēc Ministru kabineta sēdes. 

Video: Preses konference pēc Ministru kabineta sēdes

Preses konferencē piedalījās:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš,

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars,

Labklājības ministre Evika Siliņa.

Valdībā otrdien tika atbalstīti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz pārskatīt minimālos ienākumu sliekšņus.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā skaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai pilnībā noteiktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) apmēru un nostiprinātu regulāru tā apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka minimālo ienākumu līmeņa reforma ir viena no galvenajām šī gada budžeta prioritātēm, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus. Tas būs tiešs ieguvums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, jo celsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums. Minimālie ienākumu sliekšņi turpmāk arī mainīsies katru gadu, atbilstoši ienākumu mediānai, viņa skaidroja.

Līdz ar to likumprojekta mērķis ir noteikt VSNP apmērus procentuālā apmērā no aktuālās ienākumu mediānas, noapaļojot līdz veseliem eiro. Tāpat mērķis ir saglabāt nosacījumu, ka VSNP apmērus pārskata katra gada 1. janvārī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā minimālo ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

Ņemot vērā Oficiālajā statistikas portālā publicēto informāciju, 2020. gada ienākumu mediāna, kura ir par pamatu VSNP apmēru noteikšanai 2023. gadam, ir 626,57 eiro mēnesī. Savukārt ienākumu mediānas prognozes, nosakot VSNP apmēru 2024. un 2025. gadam ir 700,51 eiro 2024. gadam un 756,55 eiro 2025. gadam.

Minimālo ienākumu sliekšņu, tai skaitā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanas spēkā stāšanās ir noteikta ar 2023. gada 1. jūliju.

Plānots, ka minimālo ienākumu sliekšņi netiks pārskatīti, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti. Sākot no 2024.gada, minimālo ienākumu sliekšņi tiks pārskatīti katra gada janvārī.

LM vērtējumā, likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti, mazinot nabadzību un sociālās atstumtību valstī.

Valdībā tika atbalstīti arī saistītie grozījumi likumā "Par sociālo drošību". Tie paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas.

Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas noteikti procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, ir atšķirīgi dažādām sociālām grupām, tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī tā apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa, kā arī, vai cilvēks ar invaliditāti ir vai nav nodarbināts.

Plānots, ka minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķina bāze turpmāk būs 25% apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti no bērnības - 30% apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būs 25% apmērā no ienākumu mediānas, bērnam no septiņu gadu vecuma - 30% apmērā no ienākuma mediānas, to paredz grozījumi likumā "Par valsts pensijām".

Savukārt līdz ar grozījumiem likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmēru pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielinās no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (20% apmērā no ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības - no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no ienākumu mediānas).

Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma - no 163 līdz 188 eiro mēnesī (30% apmērā no ienākumu mediānas).

Skolēnus no valsts pārbaudījumiem vairs nevarēs atbrīvot ģimenes ārsti

Turpmāk izglītojamos no valsts pārbaudījumiem varēs atbrīvot tikai ārsts-speciālists vai ārstu konsīlijs, pie kura izglītojamais ir vērsies pēc palīdzības veselības problēmas risināšanā, bet to nevarēs izdarīt ģimenes ārsts.

Otrdien valdība atbalstīja izmaiņas kārtībā, kādā izglītojamie tiek atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem. Veselības inspekcija, veicot pārbaudes par ārstu izsniegtajiem izrakstiem, konstatēja, ka pārsvarā izglītojamie arī iepriekš vērsušies pēc palīdzības pie ārstiem-speciālistiem, saņemot viņu palīdzību un aprūpi.

Lai mazinātu ģimenes ārstu noslodzi, izrakstu ar ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem turpmāk izsniegs ārsts-speciālists vai ārstu konsīlijs, pie kura izglītojamais vērsies pēc palīdzības veselības problēmas risināšanā un kurš līdz ar to labāk pārzina izglītojamā veselības traucējumus, kas liedz izglītojamam pilnvērtīgi kārtot valsts pārbaudījumus.

Izglītojamos ar garīgas attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem pamatizglītības pakāpē varēs atbrīvot no valsts pārbaudījumiem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu un valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

No valsts pārbaudījumu kārtošanas ar izglītības un zinātnes ministres rīkojumu paredzēts atbrīvot olimpisko sporta veidu valsts pieaugušo izlašu dalībniekus, kā arī izglītojamos, kuri ir Latvijā akreditētu ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību personāla darbinieki, ārvalstu konsulāro iestāžu darbinieku un citu starptautisko publisko tiesību subjektu darbinieku un amatpersonu ģimenes locekļi.

Papildus paredzēts, ka no valsts pārbaudījumiem tiks atbrīvoti arī patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvo statusu ieguvušās personas, kas uzsākušas mācības Latvijas izglītības iestādēs.

Ģimenes ārstu izsniegti izraksti ar ieteikumiem atbrīvot izglītojamos no valsts pārbaudījumiem vēl būs derīgi līdz 2022./2023.mācību gada beigām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu