"Mans vīrietis ir mīlošs, laipns un brīnišķīgs. Viss ir labi, bet pēdējā laikā viņš izvairās no tuvības ar mani, jo viņam vairs nestāv. Nu jau kādu laiku viņam ir nopietnas problēmas ar erekciju. Agrāk tā nebija.

Esmu viņam teikusi, ka tas ir normāli, īpaši vīriešiem pēc četrdesmit. Ļoti cenšos to neuztvert personiski. Vēlos viņu atbalstīt, esmu mēģinājusi uzmanīgi sākt sarunu par šo tēmu, bet viņš nevēlas par to runāt. Viņš vienkārši iziet no istabas.

Viņam noteikti liekas, ka gultā jābūt perfektam, bet viņam tas nav jādara manis dēļ – es tikai vēlētos kaut sekss mums neliktu vienam no otra sākt izvairīties. Esmu uzmanīgi ieminējusies par "Viagras" tēmu, bet viņš atbild ļoti izvairīgi. Esmu teikusi, ka varam kopā aiziet pie ārsta vai kopā aiziet uz aptieku – vai arī lai viņš viens to dara. Viņš pat nekonkrēti apsola, ka kaut ko darīs, bet nekas nemainās. Nevēlos uz viņu izdarīt spiedienu. Varbūt man vienkārši jāpieņem lietas tādas, kādas tās ir?"

Situāciju komentē seksoloģe un psihoterapeite Pamela Stīvensone Koloneja: "Daudzi vīrieši izvairās no seksa, jo baidās, ka nespēs sasniegt erekciju.

Vieglāk ir pateikt partnerim: "Man nav noskaņojuma", nekā saskarties ar to, ko varētu uzskatīt par neveiksmi.

Neatkarīgi no tā, cik bieži jūs uzstājat, ka tam nav nozīmes, jūsu vīrs jums neticēs. Te vajadzīga cita pieeja. Jūs varētu pateikt, ka esat uzzinājusi, ka erekcijas grūtības ne vienmēr ir saistītas ar vecumu, un tāpēc šī problēma ir jāizmeklē. Izstāstiet, ka grūtības ar erekciju patiesībā var būt kādas nopietnas veselības problēmas, piemēram, cukura diabēta, simptomi. Tāpēc pie ārsta noteikti būtu jāaiziet. Pie ārsta vīrs varēs ne tikai noskaidrot savas pavājinātās erekcijas īstos iemeslus, bet viņam, iespējams, izrakstīs arī kādu preparātu, lai novērstu erektilo disfunkciju.

Domāju, ka šobrīd jūsu vīrs ir nobijies un baidās no jebkuras diskusijas par šo tēmu, īpaši ar jums. Tāpēc labākais, ko šajā situācijā darīt – censties pierunāt viņu apmeklēt ārstu, kur saruna par veselību notiek pavisam citos apstākļos."