Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Apdrošinātājs: Regulāra applūšana netiek uzskatīta par apdrošināšanas gadījumu (2)

Plūdi Jēkabpilī, kur ūdens līmenis Daugavā 14. janvāra rītā sasniedzis 8,92 metrus.
Plūdi Jēkabpilī, kur ūdens līmenis Daugavā 14. janvāra rītā sasniedzis 8,92 metrus. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Ja plūdi kādā īpašumā bieži atkārtojas un ir paredzami, tie netiks uzskatīti par apdrošināšanas gadījumu, jo apdrošināšanas būtība ir sniegt finansiālu aizsardzību neplānotās, negaidītās situācijās, pavēstīja apdrošināšanas kompānijas "Ergo" Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Viņš arī atzīmē, ka laiks, ko katrs apdrošinātājs savos noteikumos definē kā regulāru, var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir intervālā no pieciem līdz desmit gadiem. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par plūdu radītiem zaudējumiem, īpašuma applūšana nedrīkst notikt biežāk par apdrošināšanas noteikumos atrunāto periodu.

Čaklis uzsver, ka runājot par plūdu risku, pirmā lieta, kas jāizvērtē, ir vieta, kurā ir vēlme iegādāties vai būvēt nekustamo īpašumu.

Tādēļ vispirms ieteicams vērsties vietējā pašvaldībā, būvvaldē, lai noskaidrotu, vai applūšana konkrētajā vietā nenotiek regulāri. Šī informācija ir jāpieprasa un jāsaņem tad, kad tiek izsniegta būvatļauja, un būvnoteikumi jāievēro ļoti strikti.

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, Latvijā applūšanas riskam ir pakļautas daudzas upju teritorijas, tostarp Jēkabpils, Pļaviņas, Augšdaugavas un Līvānu novads, Ogre un Ogres upes apkārtne, Lielā un Mazā Jugla, kā arī Gauja.

Čaklis norāda, ka Jēkabpils piemērs apliecina - ir gadījumi, kad īpašums var applūst retāk nekā reizi desmit gados, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka tas kādreiz var notikt, nodarot lielu postījumu. Situācija, kas izveidojusies šogad, ir spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, un šādi ekstrēmi gadījumi klimata izmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk, ļoti ietekmējot tieši nekustamo īpašumu drošību un arī apdrošināšanas jomu.

Viņš skaidro, ka dabas stihiju risks, kas sevī ietver arī plūdus, automātiski tiek iekļauts visās nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisēs.

"Šis risks noteikti nav tas, no kā atteikties, cenšoties samazināt savas apdrošināšanas izmaksas, jo tas gluži vienkārši nav dārgs un neatstāj būtisku ietekmi uz kopējo polises cenu. Taču gan šī riska, gan nekustamā īpašuma apdrošināšana kopumā var atstāt ļoti būtisku pozitīvu ietekmi uz finansiālo situāciju, kad notiek negadījums, kas nes zaudējumus," pauž Čaklis.

Jau vēstīts, ka "Ergo Insurance" Latvijas filiāle 2022.gada deviņos mēnešos bruto prēmijās parakstīja 27,844 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksāja 21,512 miljonus eiro.

"Ergo" apdrošinātāju grupa Baltijā pārstāv starptautisko apdrošināšanas grupu "Ergo International", kuras mītne ir Diseldorfā, Vācijā, un tās lielākais akcionārs ir starptautiskā pārapdrošināšanas sabiedrība "Munich Re".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu