Vairāki ministri pārskatīs uzņēmumu padomes. Tajās trešdaļa ir vadošie ierēdņi no ministrijām vai to pamatdarbs ir citā valsts iestādē (3)

Valsts kontrolieris uzskata, ka pēc atlīdzības reformas algu cels ne tikai ierēdņiem, tā var pieaugt arī padomes locekļiem, tādēļ no šāda kropļojuma būtu jāatsakās. Turklāt jādomā, ka stingrāk vērtēt darbu pašās padomēs.

Valsts uzņēmumu padomes vienmēr bijušas labi atalgotas. Līdz 2009. gada krīzei, tajās pamatā darbojās politiķi, kuri dāsni ziedoja savām partijām un papildināja to kases.

Savulaik uzņēmumu padomē valdošās partijas iemanījās iekārtot pat 50 sev pietuvinātos un to nemaz neslēpa. Apvienojot vairākus amatus, viens cilvēks varēja nopelnīt pat 140 tūkstošus eiro gadā.

Smagās krīzes laikā Valda Dombrovska pirmā valdība uz taupības viļņa, padomes likvidēja. Taču jau pēc pieciem gadiem ar tikpat lielu vienprātību Saeima tās atkal atjaunoja.

Parlamentārieši uzskatīja, ka uzņēmumu kontrole uzlabosies un palīdzēs Latvijai iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Sākumā atjaunoja padomes 12 lielajos uzņēmumos, arī trīs lielajās slimnīcās. Jaunā kārtība paredzēja, ka kandidātus izraugās atklātā procedūrā, nominācijas komisijās darbojas arī sabiedrības pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Prasības padomes locekļiem bija augstas - augstākā izglītība, pieredze konkrētajā jomā, un nevainojama reputācija.

Pirms 3 gadiem klāt nāca arī ierobežojumi, ka padomēs nevar strādāt ar politiskām partijām saistītie.

Tomēr joprojām nav izdevies pilnībā izslēgt politiķu favorītu nonākšanu valsts uzņēmumu padomēs.

Tikko pabeigtajā auditorkompānijas KPMG ziņojumā konstatēta rīcība, kas ietekmējusi konkursa rezultātus "Latvijas Valsts mežos" (LVM).

Vērtīgā uzņēmuma vadība vislielākās izmaiņas piedzīvojusi zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā. 2021. gada novembrī pilnībā nomainījās uzņēmuma padome, bet pērn vasarā praktiski visa LVM valde.

"KMPG Baltics" auditori secina, ka trīs no septiņiem komisijas locekļiem, kas atlasīja padomi, bijuši no Zemkopības ministrijas un ir ietekmējuši konkursa rezultātus, liekot dažiem kandidātiem būtiski augstāku vērtējumu nekā komisijas neatkarīgie eksperti.

Nesenais mēģinājums pārdalīt LVM lielākos pēdējo gadu ziedojumus, kā to vēlas politiķi un nevis plašas sabiedrības interesēs, pēc premjera Krišjāņa Kariņa domām pierāda, ka šis valsts uzņēmums netiek labi pārvaldīts. Tāpēc jaunajam zemkopības ministram tagad jāvērtē audita ziņojumā secinātais.

Padomes locekļiem tas nav pilna laika darbs. Viņu atbildībā ir stratēģiskie jautājumi, viņi apstiprina budžetu, atbild par attīstību. Padome ieceļ un atceļ valdi.

Skandāls ar Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra ķirurgu atalgojumu un ārstu gatavību lielā skaitā darbu pamest, gada nogalē izraisīja lielu rezonansi. Ārsti esot finansiāli nenovērtēti, ar viņiem nav apspriesti jaunie darba apstākļi un panākta vienprātība slimnīcas tālākajā attīstībā. Vairāki onkologi iesniedza atlūgumu. Spriedzei samilztot, Latvijas radio intervēja arī RAKUS padomes priekšsēdētāju Tīnu Kukku.

Ja aiziet vadošie ārsti un tas skar pacientu intereses, tas liecina, ka slimnīcai nav personāla vadības stratēģijas, proti padome nav tikusi ar savu darbu galā.

Kukku slimnīcas padomē izraudzījās kā finansisti no privātā sektora. Viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē.

Par darbu valsts RAKUS slimnīcas padomē Tīna Kukka mēnesī saņem 3 tūkstošus eiro. Un pagūst ar darbiem vēl vienā citā valsts uzņēmumā "Elektroniskie sakari", kur mēnešalga ir virs diviem tūkstošiem. Kopējais gada atalgojums abos valsts uzņēmumos Kukkai ir vairāk nekā 63 tūkstoši eiro gadā.

Kukka nav vienīgā, kura apvieno darbu vairākās valsts uzņēmumu padomēs. Tādās strādā arī vairāku ministriju vadošie ierēdņi.

Piemēram, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētājs "Augstsprieguma tīklā" un padomes priekšsēdētājs aviokompānijā "airbaltic". Kopējie gada ienākumi Āboliņam ir vairāk nekā 138 tūkstoši eiro.

"airBaltic" no biznesa viedokļa noteikti nevar uzlūkot kā veiksmes stāstu. Kopš pandēmijas valsts nacionālajā aviokompānijā ieguldījusi jau 340 miljonus. Nesen lidsabiedrības vadība izlema - līdz pat trešdaļai tās flotes, kuras iegādē izmantots arī valsts atbalsts, iznomāt citām aviokompānijām.

Kritiku saņem arī finanšu ministrijas pārraudzītā kapitālsabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šonedēļ Jaunais Rīgas teātris pieteica streiku, protestējot pret kavēšanos teātra ēkas būvniecības pabeigšanā. Arī Valmieras teātris ziemu sagaidīja bez jumta un apkures. Šīs problēmas turpinās jau ilgāku laiku, bet risinājumus VNĪ nav atraduši.

Kapitālsabiedrības padomi jau ilgstoši vada Aizsardzības ministrijas otrā persona - valsts sekretārs Jānis Garisons. Alga padomē (2 483 EUR) ir virs diviem tūkstošiem, bet par pamatdarbu ministrijā viņš saņem virs četriem tūkstošiem eiro. (4375 EUR)

Savukārt Autotransporta direkcijai jānodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionālās nozīmes autobusu maršrutos. Direkciju vada Kristiāns Godiņš. Tās organizētajos iepirkumos uzvarētāju firmas regulāri nepilda līgumus, un pasažieri paliek uz ielas. Godiņš pagūst strādāt arī otrā darbā – viņš vada Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) padomi. Kopējie ienākumi gadā Godiņam tādējādi ir turpat 94 tūkstoši.

"Nekā personīga" izpētītais ļauj secināt, ka

šobrīd valsts kapitālsabiedrību padomēs aptuveni trešā daļa ir vai nu vadošie ierēdņi no ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm vai uzņēmumiem.

Arī padomēm ir sasaiste ar minimālo algu valstī un arī padomes locekļiem algas šogad var celt, norāda Valsts kontrole. Taču nav neviena, kas no malas izvērtē padomes darbu un tās sniedz vien pašnovērtējumu.

Vairāki no valsts uzņēmumu padomēm vienlaikus strādā arī galvaspilsētas kapitālsabiedrībās. Jāpiezīmē, ka algas izlēma celt ne vien valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, bet tās būs lielākas arī Rīgas domes vadībai. "Nekā personīga" zināms, ka par nepilnu tūkstoti vairāk nekā iepriekš saņems arī domes komiteju priekšsēdētāji un algas pieaugs arī viņu vietniekiem.