Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Stokholmā noticis protests. Pie Turcijas vēstniecības politiķis aizdedzina Korānu (2)

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Sestdien, 21. janvārī, noticis protests pie Turcijas vēstniecības Stokholmā. Tajā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans kritizēja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un aizdedzināja musulmaņu svēto grāmatu Korānu.

Demonstrācija Stokholmā sākās plkst. 14.00. Pēcpusdienā tur atradās vairāki desmiti cilvēku, mediju pārstāvji un policisti, kas bija norobežojuši šo teritoriju.

Foto: Pie Turcijas vēstniecības Stokholmā aizdedzināts Korāns

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājs Devlets Bahčeli, komentējot notikušo, apgalvoja, ka notikušā dēļ Turcija negrasās pieņemt Zviedrijas pieteikumu NATO. Par to mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta reportieris Ragips Soilu.

Turcija sestdien paziņoja, ka atcēlusi Zviedrijas aizsardzības ministra vizīti saistībā ar Stokholmā plānoto protestu pret Turciju.

"Šobrīd Zviedrijas aizsardzības ministra Pols Jonsona vizīte Turcijā 27. janvārī ir zaudējusi savu nozīmi un jēgu, tāpēc mēs vizīti atcēlām," paziņoja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.

Zviedrijas ministra vizītes mērķis bija pārvarēt Ankaras iebildumus pret Zviedrijas centieniem pievienoties NATO.

Turciju saniknojusi labējā ekstrēmista Rasmusa Paludana saņemtā atļauja vēlāk sestdien rīkot demonstrāciju pie Turcijas vēstniecības Zviedrijas galvaspilsētā.

Dānijas un Zviedrijas politiķis Paludans, kura pagājušajā gadā rīkotie mītiņi pret islāmu un imigrāciju izraisīja vardarbīgus protestus visā Zviedrijā, paudis nodomu sestdien protesta akcijas laikā sadedzināt Korānu.

Turcija piektdien bija izsaukusi Zviedrijas vēstnieku, lai "visstingrākajā izteiksmē nosodītu šo provokatīvo rīcību, kas nepārprotami ir naida noziegums", sacīja kāds diplomātiskais avots.

Šī ir otrā reize vairāk nekā nedēļas laikā, kad tiek izsaukts Zviedrijas vēstnieks Turcijā.

Pagājušajā nedēļā viņš tika aicināts atbildēt par video, ko Stokholmā ievietoja kurdu grupējums, kurā bija attēlots Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, karājamies pakārts aiz kājām.

Zviedrijai kopā ar kaimiņvalsti Somiju ir nepieciešama Turcijas piekrišana, lai pievienotos NATO.

Ankara norāda, ka jebkurš progress ir atkarīgs no Zviedrijas soļiem, lai izdotu cilvēkus, kurus tā apsūdz terorismā vai līdzdalībā 2016. gada apvērsuma mēģinājumā pret Erdoganu.

Turcija apgalvo, ka Zviedrija nav darījusi pietiekami daudz, lai vērstos pret kurdu grupējumiem, kurus Ankara uzskata par teroristiem.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu