Kučinskis: Interneta laikmetā aizvien grūtāk ir nezinātājam izstāstīt par barikāžu dalībnieku pārliecību apturēt nežēlīgu pretinieku

Ceturtdien, atzīmējot barikāžu aizstāvju atceres 32.gadadienu un godinot 1991.gada barikāžu upuru piemiņu, Iekšlietu ministrijas un iekšlietu dienestu vadība nolika ziedus pie barikāžu aizstāvju atdusas vietām Otrajos Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa, kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā, kā arī kā arī pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas, kur izvietota piemiņas plāksne 1991.gada barikāžu laikā bojā gājušajiem ministrijas darbiniekiem.

1991.gada barikāžu muzejā Iekšlietu ministrijas vadība tikās arī ar barikāžu dalībniekiem, barikāžu laikā pret Iekšlietu ministriju vērstajā bruņotajā uzbrukumā cietušajiem darbiniekiem, kā arī bojā gājušo milicijas darbinieku ģimenes locekļiem.

"Interneta un sociālo tīklu laikmetā aizvien grūtāk ir kādam nezinātājam izstāstīt, ka pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku visā Latvijā bija pārliecināti, ka var apturēt līdz zobiem bruņotu, nežēlīgu pretinieku. Var apturēt un pretoties, uzceļot Rīgā barikādes no betona klučiem, baļķiem, traktoriem un dzelzs gabaliem.

Ticība padara cilvēku drosmīgu un liek noticēt uzvarai arī tad, ja prāts saka, ka tas nav iespējams. Toreiz mēs uzvarējām un spērām platu soli pretim Latvijas neatkarībai," uzsvēris Kučinskis.

Ik gadu 20.janvārī visā Latvijā un arī Iekšlietu ministrijā piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija uzbrukums Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī, kura laikā apšaudē smagi ievainoja Bauskas milicijas darbiniekus - Aļģi Simanaviču, Renāru Zaļo, Jāni Jaseviču un Valeriju Markunu, bet valdības apsardzes dienesta vada komandieris milicijas leitnants Vladimirs Gomanovičs un iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko gāja bojā.