Sēdies, divi! Putina kļūda aprēķinos var likt Krievijai zaudēt ap 150 miljardiem eiro gadā (9)

“RBC BlueBay Asset Management” un “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas zinātniskais darbinieks Ešs norāda, ka Krievijas budžeta deficīts var būt krietni lielāks par 2% no IKP, kā prognozējusi Krievijas Finanšu ministrija. Paredzams, ka realitātē budžeta deficīts varētu būt ap 6-7% no IKP. Pagājušajā gadā Krievijas budžetam bija 2,3% no IKP liels deficīts, lai gan sākotnēji tika prognozēts budžeta pārpalikums 0,9% apmērā.

Pašlaik “Urals” tiek pārdota teju divas reizes lētāk nekā “Brent” (44 dolāri par barelu). Krievijas budžets aprēķināts, ņemot vērā naftas cenu, kas ir vismaz 70 dolāri par barelu.

Tik liela atlaide ir rezultāts 5. decembrī ieviestajam Eiropas embargo, kā arī Krievijas naftas cenu griestu noteikšanai 60 dolāru apmērā.

“Pat ja Krievijas naftas eksports palielināsies, tā [Rietumiem] nebūs liela problēma. Rietumi iegūs to, ko gribēja, – labi nodrošinātu tirgu un Krievijas ienākumu kritumu,” ekspertu Benu Kehilu citē “Financial Times”.

Krievijai ir atlikuši vairāki lieli naftas pircēji – Ķīna un Indija, kuru tirgus pozīcija ir ļoti spēcīga, tieši tāpēc šīs valstis arī pieprasīs maksimāli lielas atlaides. Pagājušajā gadā atlaides apjoms palielinājies 10 reizes, un pašlaik naudas izteiksmē atlaide ir 30-35 dolāri par barelu, līdz ar to Krievija zaudējusi ap 50 miljardiem dolāru.

Naftas un gāzes eksporta ieņēmumi šogad varētu kristies uz pusi, salīdzinot ar gadu iepriekš. Krievijas Finanšu ministrija prognozējusi, ka kritums varētu būt 23%.

Embargo un jēlnaftas griestu dēļ Krievija sākusi zaudēt ap 160 miljoniem eiro dienā. Pēc 5. februāra, kad Eiropā tiks ieviests Krievijas naftas produktu embargo, Krievijas zaudējumu apjoms pieaugs līdz 280 miljoniem dolāru dienā. Tas nozīmēs, ka gadā tiks zaudēti aptuveni 100 miljardi dolāru.

Naftas produktu tirgus pārorientēšana būs sarežģītāka nekā jēlnaftas eksporta pārorientēšana, jo Ķīna un Indija dod priekšroku importēt lētu jēlnaftu un pašas ražot dīzeļdegvielu, kerosīnu un citus produktus.

Sākot karu Ukrainā, Krievijas diktators Vladimirs Putins rēķinājās, ka Eiropas spēcīgā atkarība no Krievijas gāzes neļaus Eiropai atbalstīt Kijivu. Tajā pašā laikā Kremlis apzinājās, ka Eiropas enerģētiskā pāreja uz zaļajiem energoresursiem ar laiku samazinātu Eiropas atkarību no Krievijas, kā arī mazinātu Krievijas ietekmi uz Ukrainu.

“Putins vismaz daļēji domāja, ka šis [iebrukuma Ukrainā] jautājums ir tagad vai nekad,” raksta Ešs.

Kara sākumā viss notika pēc Krievijas scenārija – naftas cena ļoti strauji pieauga, “Brent” markas jēlnaftai maksājot teju 140 dolārus par barelu. Gāze, kas pirms iebrukuma maksāja 90 eiro par megavatstundu, augustā maksāja 340 eiro. Eiropieši nezināja, vai izdosies sagatavoties šai ziemai, un galu galā, vasaras beigās “Gazprom” apturēja gāzes piegādes pa gāzes vadu “Nord Stream 1”.

Kremlī sāka valdīt eiforija un šķietams triumfs pār Eiropu - “Gazprom” prognozēja, ka ziemā gāze Eiropā maksās 4000 eiro par 1000 kubikmetriem, bet Drošības padomes sekretāra vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka gāze Eiropā šoziem maksās 5000 eiro. Kas realitātē? Pašlaik gāze Eiropā maksā ap 650 eiro par 1000 kubikmetriem.

Kas Kremlim nogāja greizi? Ešs norāda, ka augstās gāzes cenas vasarā Eiropai lika samazināt gāzes patēriņu (Vācijā tas saruka par ceturto daļu).

Ironiski, ka Kremlis savā vasaras eiforijā lepni ziņoja, ka “eiropieši šoziem nosals bez Krievijas gāzes”, taču realitātē ziema Eiropā izrādījās netipiski silta, bet Krievijā – ļoti barga (turklāt ar apkures problēmām atsevišķos Krievijas reģionos).

Rietumvalstu solidaritāte izturēja vienotības pārbaudi, un Eiropai izdevās atrast jaunus gāzes avotus. Tāpat Rietumvalstīm izdevās vienoties par cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai. Karš Ukrainā arī samazinājis pieprasījumu pēc energoresursiem.

“Tas viss norāda uz ļoti lielu Putina pārrēķināšanos pagājušā gada februārī, kad viņš izlēma sākt pilna mēroga karu Ukrainā,” rezumē Ešs.