Algotņu banda "Vagner" oficiāli reģistrēta Krievijā kā "vadības konsultāciju" kompānija (1)

Tradicionāli noslēpumainais grupējums pēdējā laikā kļuvis daudz publiskāks, un 27.decembrī reģistrēts kā uzņēmums, kas nodarbojas ar "vadības konsultācijām". Tā paramilitārās aktivitātes gan nav minētas, liecina britu izlūku sniegtā informācija.

Pagaidām nav skaidrs, kā oficiālā reģistrācija tiks izmantota grupējuma darbībā. Krievijā ir aizliegtas privātas drošības un militārās kompānijas.

"Vagner" uz Ukrainu nosūtījis līdz 50 000 kaujinieku, un grupējums ir kļuvis par nozīmīgu elementu Krievijas karā pret kaimiņvalsti, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Domājams, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvais līdzgaitnieks Jevgēņijs Prigožins finansējis "Vagner" daļēji no valsts naudas, ko ieguvis, ar citu savu uzņēmumu starpniecību slēdzot līgumus ar valdību, liecina britu izlūku iegūtā informācija.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā pieļauts, ka "Vagner" reģistrēta, lai Prigožina komerciālais ieguvums būtu pēc iespējas lielāks un organizācija vairotu savu leģitimitāti.

"Vagner" kaujinieki karā pret Ukrainu piedalās kopš 2014.gada, iepriekš atzinis pats Prigožins, kurš tikai septembrī pirmo reizi publiski apstiprināja, ka ir algotņu bandas dibinātājs.

Gadiem ilgi ticis uzskatīts, ka "Vagner" izmantots Maskavas ekspansionistisko ambīciju īstenošanai, lai gan Kremlis noliedzis jebkādu saistību ar to.

"Vagner" iesaiste konfliktos ārvalstīs publiski kļuva zināma 2018.gadā, kad laikraksts "Novaja gazeta" vēstīja, ka Sīrijā nofilmētie krievvalodīgie vīrieši, kas nogalināja un sakropļoja kādu gūstekni, ir "Vagner" kaujinieki.

Krievijas algotņu iesaistīšana bija viens no iemesliem, kāpēc Mali tradicionālais sabiedrotais Francija nolēma savus karavīrus izvest no savas kādreizējās kolonijas. "Vagner" kaujinieku klātbūtne ir fiksēta arī Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Lībijā un citās konfliktu skartās zemēs.