18. janvārī LTV Ziņu dienesta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika diskutēts par to, kas notiek ar algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā. Diskusijā amatpersonām tika uzdots tiešs jautājums par to, cik kurš pelna.
7000 eiro "uz rokas"! Valsts amatpersonas diskusijas laikā atklāj, cik lielu algu saņem (19)
Apskatot to, kādas ir maksimālās mēnešalgas politiķiem pirms un pēc algu palielināšanas, valsts amatpersonām tika vaicāts, kādu atalgojumu mēnesī saņem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens negribīgi piekrita, ka saņem apmēram 7000 eiro. Diskusijā arī tika norādīts, cik šobrīd pelna deputāti, piemēram, Jānis Lucāns mēnesī saņem aptuveni 6000 eiro.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis gan norādīja, ka saņem tikpat, cik pērn – 5000 eiro.
Spraiga diskusija pēcāk arī izcēlās par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa šodien, 18. janvārī, paziņojumu, kurš sacīja: "Tas, kas ir izstrādāts, sakārtot atalgojuma sistēmu, kur būtu zināma hierarhija, tas ir augstākās amatpersonas ir atskaites punkti un visiem pārējiem ir atvasinājums no tā.
Tagad šī sistēma tiek šādā veidā sakārtota, lai mēs varētu noturēt, tajā skaitā valsts pārvaldē, kompetentus cilvēkus, viņus piesaistīt. Es uzskatu, ka mums ir šī atalgojuma reforma jāveic."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja, ka piekrīt šim viedoklim.
Taču atšķirīgu viedokli pauda sabiedriskā aktīviste Nora Freimane: "Es piekrītu, ka valsts pārvaldē algu reformai ir jābūt. Tas, kam es nepiekrītu, ir tas, ar ko šī reforma tiek sākta? Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt speciālistus?"
Vaicājot par to, kā ar Ministru prezidenta algas celšanu, tiks panākta speciālistu noturēšanu, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis noteica: "Reformas mērķis bija publiskās pārvaldes konkurētspēja."
Šogad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar 2022.gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.
Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.
2023.gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana šogad budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis "de facto".
Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā 2021.gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas.
Kā ziņots, iedzīvotāju iniciatīvā mudināts iesaldēt valsts vadošo amatpersonu un tautas priekšstāvju algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī - ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
Iniciatīvā akcentēta vēlme no tautas kalpiem vispirms sagaidīt konkrētu rīcību tautas labā - izvest valsti un tās iedzīvotājus cauri šim sarežģītajam un izaicinājuma pilnajam laikam, un tikai tad spriest par nepieciešamību celt savas algas.