JRT jaunais aktieris atklāj, vai teātra bohēma joprojām ir dzīva

Vaicāts, vai tagad jaunie aktieri pēc izrādes ballējas vai tomēr iet mājās, 23 gadus vecais Gerds atbild: "Man ir draugi, ar kuriem esam iztrakojušies uz velna paraušanu. Negribu teikt, ka mums bija baigā bohēma, bet piedzīvojumos esam gājuši – pa kaktiem un jumtiem. Un tas rezultējies tā, ka mums ir kopīgas lauku mājas Zosēnos. Jautri man bijis ar tuvākajiem draugiem, kas tagad aizbraukuši mācīties. Bet tādai teātra bohēmai man vienkārši nav laika. Tiešām – nav!"

Viņš turpina: "Es jau arī nevaru baigi aizrauties ar dzīves svinēšanu, jo gribu nākamajā dienā labi justies, lai varētu labi strādāt. Man ir suns, daudz citu pienākumu, nedrīkstu aizpeldēt bohēmā. (..) Esmu saistīts vēl ar citām atbildībām, tāpēc jau tā bohēma arī ir reta, varbūt tad, kad ir pirmizrāde, bet tāpat vien – nē. Darbs ir darbs."

Kā zināms, Gerds Lapoška ir viens no jaunajiem JRT aktieriem. Gerds tikko bija atteicis tālāku dalību iestājeksāmenos Sanktpēterburgas Teātra institūtā, kur bija ticis pāri dažām kārtām, lai mācītos par teātra režisoru, – tobrīd ģimenes apstākļi kļuva tādi, ka “nebija iespēju būt ambiciozam un brīvam izvēlēs”. Tad, “būdams pragmatisks, nolēmu stāties vairākās vietās reizē - un visas tās jomas mani interesē”. Un visās trīs Latvijas Universitātes fakultātēs viņš bija arī uzņemts – teologos, filozofos un izglītības vadībā. Tomēr “joka pēc” bija atnācis arī uz JRT kursa uzņemšanu. “Man likās, ka es kaut ko saprotu no teātra; biju jauns, snobisks skatītājs, domāju – kaut ko varētu arī pats.” Un tieši šie iestājeksāmeni “bija kaut kas tik traks, ka nevarēju iedomāties, ka pēc tā trīs dienu mutuļa, ko esmu izturējis, pēc tam nemācīšos”. Tā viņš izvēlējās “aktierēšanu”. “Visas ilūzijas, par laimi, 1. kursā sabruka. Tagad esmu kļuvis maigāks un mīļāks arī kā skatītājs un domātājs par teātri.” Bet tas jau bija pēc tam.

Pilnu interviju ar Gerdu Lapošku lasi žurnāla "Ieva" 18. janvāra numurā!