"Tie cilvēki nav bijuši Jēkabpilij pat tuvumā." Sociālo tīklu mītus par Jēkabpils plūdiem komentē speciālists (1)

Sociālajos tīklos daži raksta: kāpēc viņiem tur Jēkabpilī vairāk nepalīdz, kur ir armija, visi tur ir pārguruši...

Tiešām izklausās, ka tie cilvēki nav Jēkabpilij bijuši pat tuvumā. Gan glābēji, gan tie, kas strādā dambja nostiprināšanā, strādā maiņās, nevis uz pārguruma robežas. Ir sadalītas maiņas, un šobrīd resursu pietiek. Nakts laikā ūdens līmenis krities par 20 centimetriem. Tas ir vairāk nekā nekas, tomēr ūdens līmenis joprojām saglabājas kritiski augsts.

Šobrīd pārejam no neatliekamo krīzes darbu veikšanas uz preventīviem darbiem. Ir plāns šīs dienas (pirmdienas, 16. janvāra) laikā pāriet tādā režīmā.

Sūces aizsargvalnī būsim novērsuši, būsim papildu nostiprinājuši valni – un tad jau ķersimies pie nākamajiem darbiem.

Vēl kāds sociālajos tīklos "uzpeldējušais" jautājums: par skolās izvietotajiem cilvēkiem – sociālajos tīklos runā, ka skolas neesot bijušas gatavas uzņemt plūdu skartos, esot bijuši pliki matrači vien.

Risinot šo krīzes situāciju, vienā no skolām sākumā tika nodrošināts tikai pats minimums. Bet šobrīd jau tur ir gan gultas, gan segas un spilveni. Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzību ir sagādāti ērtāki apstākļi.

Cilvēku uzņemšanai paredzētas divas skolas abos Daugavas krastos. 3. vidusskolā līdz šim nav neviena uzņemtā. 2. vidusskolā šobrīd (16. janvārī) uzturas seši cilvēki.

Foto: Jēkabpils svētdienas, 15. janvāra, rītā

Kāds ir kopīgais noskaņojums Jēkabpilī? Skatoties dramatiskās bildes sociālajos tīklos, īpaši tumsā uzņemtās, viss šķiet kā baisa filma.

Šī nakts ir bijusi salīdzinoši mierīga, ir bijis mirklis ievilkt elpu. Bet dambja nostiprinātāji turpina darbu. Situācija joprojām ir ļoti bīstama, un kritiskais ūdens līmenis joprojām saglabājas.

Jēkabpilī dzīvojot, pie plūdiem ar laiku nepierod? Sociālajos tīklos parādās bildes no plūdiem 1931. gadā, 1981. gadā...

Kaut kas tāds notiek Jēkabpilī notiek pirmo reizi.

Cilvēki to uztver kā nu kurš. Ir iedzīvotāji, kuri ar lielu interesi nāk, skatās, pārvietojas pa aizsargvalni, neizprot situācijas nopietnību. Apdraud gan sevi, gan traucē darbu aizsargvaļņa nostiprināšanā. Mēs esam ļoti dažādi.

Bija jautājums, kāpēc cilvēkiem vispār ļauj staigāt pa aizsargvalni.

Sākumā viss resurss tika ieguldīts aizsargvaļņa glābšanai, nebija laika runāt ar cilvēkiem. Tagad varam to darīt, tiek cītīgi pieskatīts, lai nekādas ļaužu masas uz dambja neatrastos.

Ko sakāt par "tūristiem"? Cilvēki, kuri brauc taisīt selfijus uz plūdu fona, ar ko palepoties sociālajos tīklos.

Viens ir morāles un ētikas jautājums. Tie, kuru īpašumi ir applūduši, ir nobēdājušies un nekā laba šajā notikumā nesaskata. Otrs - tūristi apdraud paši sevi un traucē dienestu darbu.