Cits biedrības loceklis, Kirovs Lipmans, saka: "Protams, ka tas Cehovals kļūdījās. Viņam bija prātā, ka viņš vot ieliks jaunu direktori un būs spējīgs visu darīt, ko viņš gribēs. Viņš jau nedomāja, ka viņš aizies no teātra. Viņš tikai gribēja komandēt. Joprojām.
Un viņam bija galvā ideja, ka vot būs jauna un viņš regulēs viņu. Bet Bjorka izrādījās ļoti principiāla, ļoti interesants cilvēks. Viņa neatļāva komandēt viņu. Viņa pati visu risināja. Es to visu labi saprotu, mīļais. Pieļauju, ka viņš dabūja pāris cilvēkus, kas tieši ar šo nodarbojas, lai viņu noņemtu nost. Danu. Tāpēc, ka viņam skaudība, liela skaudība. Viņš redz, ka viņš nav vajadzīgs teātrim."
Dana Bjorka publiski nesaka, ka līdzās diviem medijos plaši iztirzātiem gadījumiem ar atlaistajiem aktieriem, kuri tiesājušies par it kā neciešamiem darba apstākļiem, skandāla cēlonis būtu iepriekšējais teātra direktors. Bet viņa atceras kādu spilgtu epizodi, kas abu attiecības pilnībā sabojāja.
Bjorka: Es saskatīju vienā mēģinājumā tādu koruptīvu noskaņu, teiksim tā.
NP: Bet tā darbība koruptīvā bija saistībā ar ko?
Bjorka: Nu, es saskatīju tajā. Man lūdza parakstīt dokumentu, kur cipari nesakrita ar realitāti.
NP: Kā tieši?
Bjorka: Es ienācu teātrī, bija viesizrādes ar Krieviju. Un tās viesizrādes tika organizētas ar iepriekšējo vadību. Es ienācu un zvanu tagad uz Krieviju tai festivāla producentei un saku: "Labdien, esmu jaunā direktore. Lūdzu, sakiet, kas ir jādara, kas no mūsu puses ir vajadzīgs, kādi dokumenti, kādas tāmes? Es esmu gatava!" Un pretī dzirdu pēc nelielas pauzes atbildi: "Es ar jums nerunāšu, es runāšu tikai ar Eduardu Cehovalu." Un tad es palūdzu iepriekšējo vadītāju, viņš bija laimīgs palīdzēt, kā pārņemt viņa iesākto projektu, pabeigt un startēt kā producentam tajā. Un tad sekoja viens dokuments, ka viņš man lūdza ar savu parakstu apliecināt, ka viesizrādēm ir izlietota X summa, kura bija daudz, daudz lielāka par to Y summu, ko mūsu teātris tiešām izlietojis. Un es teicu, ka es nolikšu savu parakstu.
NP: Tad starpība palika kaut kur citur?
Bjorka: Es nezinu. Es vienkārši atteicos. Nē, nē, nē un nē. Lūk. Kā tur tālāk risinājās tās lietas, kas uz mani vairs neattiecas, es to nezinu. Vienīgais, ko es zinu, ka es kļuvu ļoti nemīlēta, un ar to arī nācās sadzīvot. Tas ir fakts.