Japānā ģimenēm par pārcelšanos uz laukiem maksā milzu summas, taču ir arī āķis

Taču dāsnajam piedāvājumam ir arī āķis: ģimenēm, kuras saņems valdības finansiālo atbalstu, ir jāpaliek savā jaunajā dzīvesvietā piecus gadus. Ja viņi pārcelsies atpakaļ, nauda būs jāatmaksā.

Jaunie noteikumi par naudas izmaksu stāsies spēkā aprīlī. Iepriekšējā pārcelšanās prēmija bija apmēram 2300 dolāru liela. Tagad summa trīskāršojusies.

Jaunā prēmija tiek papildināta ar vēl 23 000 dolāriem, ko japāņu ģimenes var saņemt, ja, pārceļoties uz laukiem, uzsāk uzņēmējdarbību, sāk strādāt mazā vai vidējā uzņēmumā vai savu esošo darbu strādā attālināti.

Saskaņā ar Japānas Iekšlietu ministrijas datiem aptuveni 35,6 miljoni cilvēku dzīvo Tokijas apgabalā, kurā ietilpst Tokija un Saitamas, Čibas un Kanagavas prefektūras. Varas iestādes cenšas atturēt cilvēkus no lielas koncentrēšanās Tokijā un tās piepilsētās. Taču tieši pilsētās ir labākas darba izredzes, tāpēc cilvēki plūst turp. Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Bankas datiem 2021. gadā aptuveni 92% Japānas iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Salīdzinājumam – 1960. gadā pilsētās dzīvoja 63% japāņu.

Valdība nobažījusies, ka koncentrēšanās pilsētās turpinās – pat COVID-19 pandēmijas laikā uz pilsētām turpināja pārcelties cilvēki no lauku reģioniem.

Japānas valdība cenšas atjaunot reģionālo ekonomiku un iedzīvotāju skaitu, kontrolējot iedzīvotāju ieplūšanu galvaspilsētā. Tam radītas vairākas motivējošas programmas – viena no tām ir motivējošā naudas izmaksa ģimenēm, kuras pārceļas uz laukiem. Valdība piedāvā arī lētas mājas laukos 500 dolāru vērtībā un nodokļu atvieglojumus, lai mudinātu pilsētu iedzīvotājus pārcelties uz pamestām mājām lauku "spoku ciematos".

"Spoku ciemati" ir viena no Japānas problēmām. Piemēram, Nagoro ciemā, kas tika dēvēts par "Putnubiedēkļu ciematu", 2019. gadā dzīvoja tikai 27 iedzīvotāji, no kuriem jaunākajam bija 50 gadi. Ar motivējošām programmām Japānas valdība cenšas lauku rajonos atjaunot apdzīvotību, tādējādi atvieglojot arī pilsētu infrastruktūru slogu.