Pašā kara sākumā bija gadījums, kad kāds erotisko pakalpojumu salons ietērpa darbinieces ukraiņu stila izšūtos tērpos un vainagos un piedāvāja klientiem "kopīgi sodīt ukraiņu sievietes"."

Pēc mobilizācijas sākuma interese par seksa pakalpojumiem pieaugusi, stāsta Kristīna.

"Cilvēki gribēja ballēties, notika dažādas vecpuišu ballītes pirms došanās karot. Dažās pilsētās ielu meitenes ir pārcēlušas savu darbību uz militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju apkaimi, īpaši tās, kas strādā automašīnās.

Tajā pašā laikā daudzi bagāti klienti un vidusšķira sāka pamest Krieviju, dažas meitenes viņiem sekoja. Bet tagad krievu sievietēm ir grūtības ar vīzu saņemšanu, un pat ar vīzu viņām var neļaut iebraukt Eiropā. Daudzas aizbrauca strādāt uz Stambulu. Šobrīd tur ir milzīga konkurence."

Sākotnēji likās, ka vismazāk cieta lētākā segmenta seksa darbinieki, kuru galvenie klienti ir darba migranti, kurus mobilizācija neskāra. Bet Kristīna uzskata, ka tagad vispārējā profesijas krīze ir skārusi arī viņus.

"Acīmredzot ir notikusi vērtību pārvērtēšana, un daudzi klienti šobrīd dod priekšroku nest naudu mājās, ģimenei. Krievijā pēc kara sākuma bija ātro laulību bums – arī jaunlaulātie ir seksa pakalpojumu sniedzējām uz laiku zuduši. Pat populārākie saloni, kur katrai meitenei agrāk bija 6-15 klienti dienā, tagad ir tukši. Ja dienas laikā salonā ienāk desmit cilvēki, tas jau ir labi.

Klienti tagad arvien biežāk pieprasa atlaidi, atsaucoties uz to, ka viņi dodas karā. Bet meitenes, cik es zinu, tādas atlaides nedod."

Protams, karš, mobilizācija un karaspēka kustība ir radījusi jaunas seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietas, kur klientu ir daudz. Piemēram, seksa pakalpojumu sniedzēji Novosibirskā tagad runā par arvien pieaugošu pieprasījumu - tas tāpēc, ka visā pilsētā izvietotas mobilizēto treniņnomtnes.

Ir maz informācijas par seksa darbinieku dzīvi no frontes līnijas teritorijām. Irina Maslova no "Sudraba rozes" stāsta: "Reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, normāla seksa darba praktiski vairs nav. Viena no meitenēm, kas vasarā regulāri brauca strādāt uz dienvidiem, šogad atgriezās ar vārdiem: murgs, nekad vairs turp nebraukšu. Tagad viņa ir pārcēlusies strādāt uz Kazahstānu."

Pēc Irinas Maslovas domām, karš atstājis būtiskas sekas uz seksa industriju Krievijā.

"Cenas samazinās, un seksa darbinieki, vēloties noturēt klientūru, piekrīt arvien bīstamākām darbībām. No  nabadzīgajiem reģioniem daudzi pārceļas uz lielajām pilsētām, īpaši uz Maskavu. Tajā pašā laikā iedzīvotāju noplicināšana ir novedusi pie tā, ka sievietes, kuras iepriekš nav nodarbojušās ar seksuāliem pakalpojumiem, ir spiestas meklēt šāda veida ienākumus.

NVS valstu pilsoņiem, kuri pamet Krieviju, ārvalstu banku pārskaitījumu problēmu dēļ tagad ir daudz grūtāk pārskaitīt naudu ģimenēm, sievietes spiestas uzturēt ģimenes."

Kristīna atzīmē, ka meitenēm tagad ir jāuzņemas ne tikai fizisks, bet arī juridisks risks:

"Tagad bez klientiem palikušie seksa darbinieki tiek aktīvi ievilināti tīmekļa seksa pakalpojumos – sekss caur vebkameru. Bet Krievijā tīmekļa kameru meitenes vairs netiek tiesātas pēc administratīvā panta "nodarbošanās ar prostitūciju", bet gan pēc kriminālpanta "pornogrāfijas izgatavošana".

Tajā pašā laikā tiesībsargājošās iestādes pēkšņi sākušas izrādīt pastiprinātu interesi par meitenēm. Novembrī Maskavā veselu mēnesi notika prostitūcijas apkarošanas kampaņa. Seksa darbinieku forums min pārsteidzošus skaitļus: 719 administratīvie protokoli pirmajās trīs novembra nedēļās, aptuveni 20 reizes pārsniedzot parasto sastādīto protokolu skaitu."

Pēc Irinas Maslovas teiktā, tas ir kaut kas nepieredzēts:

"Novembrī Maskavā tika aizturēti visi: gan bordeļa darbinieki, gan atsevišķas personas un pat tīmekļa kameru meitenes.

Un tad tas pats notika reģionos. Man jau ir informācija no Kazaņas, no Ņižņijnovgorodas. Acīmredzot tas ir saistīts ar kopējo cīņu par morāli un atturību, kas atkal uzņēmusi apgriezienus."

Pagaidām policija neinteresējas par seksa ballīšu organizētājiem un dalībniekiem.

Svingeru pasākumu rīkotājs Iļja Lukičevs ir optimistisks: “Mūs, svingerus, pagaidām neaiztiek. Es domāju, ka mums ķersies klāt, kad visi geji būs beigušies.”