Galvenais meža kaitēklis
Mizgrauzim dabā ir vairāki desmiti dabisku ienaidnieku, kas spēj ietekmēt šī kukaiņa izplatīšanos. Dabas apstākļi kontrolē gan šo kukaiņu izplatīšanos, gan arī to ierobežošanu.
Piemēram, vējgāzēs sagāztie koki, karstās un sausās vasaras ļauj daudz ātrāk savairoties šiem meža kaitēkļiem, kas nodara vislielākos postījumus egļu audzēs. Arī vēls rudens veicina kukaiņu otrās paaudzes attīstīšanos un rezultātā palielina bojāto koku skaitu egļu mežaudzēs.
Savukārt, ja iestājas pretēja situācija, kā slapja vasara, tad notiek pretējs process, būtiski samazinās egļu astoņzobu mizgraužu skaits un to izplatība mežos.
Ikvienam meža īpašniekam, kura īpašumā ir egļu audzes, der atcerēties, ka vasarā jebkura darbība pieaugušās egļu mežaudzēs var rezultēties ar mizgraužu savairošanos. Tādēļ, pirms izvēlaties labāko darbību savā mežā, Latvijas Meža īpašnieku biedrība kopā ar entomotologu, LVMI "Silava" vadošo pētnieku Agni Šmitu, sagatavojuši konspektīvu kopsavilkumu, kas jāzina katram meža īpašniekam, kura īpašumā vai valdījumā ir egļu audzes.
Mizgraužus kontrolē dabas apstākļi
Entomologs un LVMI "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits par egļu astoņzobu mizgrauzi stāsta: "Tas ir numur viens kaitēklis Latvijā un ne tikai, arī visā Eiropā. Nodara vairāk skādes nekā visi citi kaitēkļi kopā."