Nīderlande publicē karti, kas atklāj, kur nacisti paslēpuši nolaupītos dārgumus

Lai gan daudzi eksperti uzskata, ka viss jau sen ir izlaupīts, saskaņā ar karti dārgumiem jābūt netālu no Omerenas pilsētas.

Dārgumu mednieki, bruņojušies ar metāla detektoriem un lāpstām, devās uz pilsētu. Pilsētas pašvaldības amatpersonām bija jābrīdina dārgumu meklētāji, jo konkrētajā apgabalā ir arī daudz bīstamākas Otrā pasaules kara paliekas, piemēram, nesprāgusi munīcija.

Eksperti norāda, ka apgabals atrodas tuvu Otrā pasaules kara frontes līnijai.

"Meklēšana tur ir bīstama iespējamu nesprāgušu bumbu, mīnu vai granātu dēļ. Mēs neiesakām meklēt nacistu dārgumus," paziņo pašvaldības amatpersonas.

Nīderlandes likumi nosaka, ka arheoloģiskie izrakumi ir aizliegti, izņemot organizācijām, kurām ir izrakumu sertifikāts. Arī metāla detektora lietošana bez pašvaldības atļaujas ir stingri aizliegta.

Nacistu karte bija viens no aptuveni 1300 dokumentiem, kurus izlaida Nīderlandes Nacionālais arhīvs. Tajā bija iekļauta informācija par iepriekšējiem dārgumu meklējumiem, kuri nebija veiksmīgi.

Sākotnēji karte piederēja kādam vācu karavīram, kurš pazīstams kā Helmuts S. un kura atrašanās vieta un liktenis nav zināmi. Pēc Otrā pasaules kara Helmuts S. nokļuva Berlīnē, kur lepojās, ka ir bijis iesaistīts dārgumu noslēpšanā, apgalvojot, ka nav bijis iesaistīts sākotnējā zādzībā.

Pēc tam vācu karavīrs tika piesaistīts, lai palīdzētu atrast dārgumus, taču pie rezultātiem tā arī netika. Nīderlandes valdībai viņš iesniedza tikko izdotu karti. Divi citi karavīri, kuri arī bija iesaistīti vērtslietu nolaupīšanā un aprakšanā, gāja bojā jau karā. No pārējiem lieciniekiem nekas netika dzirdēts, ziņo medija "The Guardian".

Eksperti uzskata, ka Otrā pasaules kara beigās dārgumus varēja izlaupīt jebkurš cilvēks, sākot no vietējiem nīderlandiešiem un beidzot ar sabiedroto spēkiem, kas atbrīvoja Nīderlandi. Meklētājiem, kuri tagad meklē dārgumus, cerības nerimst.

"Es ļoti ceru, ka viss joprojām stāv neaiztikts un ka tad, kad tas tiks izrakts, mēs varēsim atrast likumīgos īpašniekus," stāsta Nacionālā arhīva padomniece Anneta Vālkensa.