Mūziķis, televīzijas un radio vadītājs Ralfs Eilands jau kādu laiku pievērsies jaunai nodarbei - komēdijžanram. Viesojoties "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi", Eilands dalās pārdomās par melno humoru un kā pats jūtas, kad par viņu joko.
Ralfs Eilands: Par maniem "SpongeBob" zobiem un to, ka man krīt mati ārā, var jokot
"Man ir prieks, ka mani ņem bariņā, bet pats vēl simtprocentīgi sevi par baigo komiķi nejūtu. Tomēr šī nozare man ļoti patīk un tajā es darbošos arvien vairāk, mācīšos un, cerams, pilnveidošos," par komēdijžanru stāsta Eilands.
Viņš uzskata, ka daļēji latviešu humora izjūtu veidojusi arī Padomju Savienība, kas aizvēra piekļuvi daudzām lietām, tai skaitā humoram. "Daudziem cilvēkiem šķiet, ka ir lietas, par kurām vispār jokot nedrīkst.
Es uzskatu, ka jokot drīkst par jebko, tikai katram cilvēkam ir sava humora izjūta un sava gaume," norāda Eilands.
"Tu nedrīksti tāpēc, ka tev nepatīk džezs, aizliegt džeza koncertus. Tāpat tu nedrīksti tāpēc, ka tev nepatīk melnais humors, aizliegt, piemēram, melnā humora pasākumus. Humors ir arvien daudzveidīgāks, dažādāks, visādām gaumēm. Mēs mācāmies, redzam, kas notiek citās pasaules malās, un es domāju, ka viss iet tikai uz priekšu. Nereti jokus veido arī privātas lietas, piemēram, sekss, tēmas, kas raisa neērtības sajūtu," pārdomās dalās mūziķis.
Taujāts par to, kā pats jūtas, kad par viņu kāds joko, Eilands atbild, ka par viņu drīkst jokot:
"Par maniem "SpongeBob" zobiem drīkst jokot, par to, ka man krīt mati ārā, man ir vienalga.
Kā man pateica Jānis Skutelis vienreiz – ja tu apvainojies, tā ir patiesība, ja tu pasmejies, tad tas ir tikai joks.
Piemēram, ja kāds man pateiktu, ka esmu baigais pamuļķis, un es reāli apvainotos, tad es pats arī domāju nedaudz, ka tāds arī esmu, vai man ir kaut kāds komplekss, kaut kāda sāpe. Ja es vienkārši parēcu: "Pats tu tāds," – es neesmu pamuļķis."
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.