"Doždj": Ukrainas iekļaušana Krievijas kartē bija dizaineru kļūda (9)

Viņš stāstīja, ka NEPLP lēmums anulēt apraides atļauju ir nesamērīgs, tomēr "Doždj" ieskatā tā nav valsts nostāja, bet gan strīds starp uzņēmumu un NEPLP. "Mūsuprāt, televīzijas kanāls nav valsts drošības apdraudējums un mēs sagaidām, ka tad, kad mūsu argumenti tiks saklausīti, tiesa stāsies mūsu pusē," sacīja Dzjadko.

Plašāku komentāru par notiekošo tiesvedību "Doždj" galvenais redaktors sniegt nevarēja.

Taujāts par komunikāciju ar NEPLP, Dzjadko norādīja, ka kopš pagājušā gada pavasara beigām, kad "Doždj" ienāca Latvijā, līdz rudenim tā noritēja caur vēstulēm, zvaniem un videozvaniem. Rudenī komunikācija kļuva formālāka, kas saistīts ar padomes konstatētajiem pārkāpumiem.

"Mūsu komunikācija ar NEPLP liekas civilizēta un absolūti normāla," uzsvēra Dzjadko, piebilstot, ka kanāla pārstāvjiem padomes sēdēs ir bijušas iespējas izteikties.

Skaidrojot konstatētos pārkāpumus, "Doždj" galvenais redaktors skaidroja, ka skaņu celiņu nav izdevies ieviest, jo, pametot Krieviju, kanālam nav bijusi pietiekama materiāltehniskā bāze, Ukrainas iekļaušana Krievijas kartē bijusi dizaineru kļūda, kas notikusi vairākās Eiropas valstīs, savukārt Krievijas armijas nosaukšana par "mūsu armiju" bijis retorisks paņēmiens, kas skatāms neatraujami no konteksta. Kanāla pārstāvis uzvēra, ka šādus retoriskus paņēmienus medijā vairs neizmantos.

Vienlaikus Dzjadko pauda, ka signālu par to, ka pārkāpumu gadījumā apraides atļauja tiks anulēta, nebija. Viņš skaidroja, ka NEPLP un citas Latvijas organizācijas jau kopš pirmās dienas bijušas pretimnākošas un atzinīgi vērtējušas "Doždj" ienākšanu Latvijā. Kanāls nevienā brīdī neesot atteicies pildīt likumā noteiktās normas, taču norādījis NEPLP, ka, piemēram, skaņu celiņu termiņā nespēs nodrošināt jau minēto finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ.

Saskaņā ar Dzjadko pausto, NEPLP informāciju par kavēšanos skaņu celiņa ieviešanā esot uztvērusi ar sapratni.

Komentējot iemeslus, kādēļ Latvija sākotnēji tika izraudzīta par "Doždj" mītnes zemi, kanāla pārstāvji skaidroja, ka tam pamatā esot vairāki faktori. Pirmkārt, Latvija paudusi gatavību pieņemt ārvalstu neatkarīgos žurnālistus un, otrkārt, te ir "komfortabla vide" jeb liela krieviski runājošo iedzīvotāju populācija.

Vaicāti par apraides atļauju Nīderlandē, "Doždj" pārstāvji norādīja, ka to iegūt nav bijis sarežģīti.

Komisijas sēdes laikā "Doždj" pārstāvji vairākkārt atzina kanāla pieļautās kļūdas, norādot, ka tās bijušas cilvēcīgas. Tāpat, lai arī "Doždj" vēl joprojām skatāms platformā "Youtube", pārstāvji sacīja, ka pārraides pārtraukšana televīzijā ir liels zaudējums kā skatītājiem, tā arī uzņēmumam.

Dzjadko arī vairākkārt uzsvēra, ka "Doždj" neatbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā un dara visu iespējamo, lai tā ātrāk tiktu pārtraukta.

Komisijas deputāti atzīmēja, ka NEPLP lēmums ir bijis pareizs no valstiskuma viedokļa. ""TV Rain" darbībā bijuši vairāki pārkāpumi. Viens no tiem - valodas celiņa nenodrošināšana valsts valodā, un izņēmumi latviešu valodas aizsardzībā nav pieļaujami," atzīmēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS).

Viņa norādīja, ka atļaut "Doždj" uzsākt darbību Latvijā bija politisks lēmums, lai sniegtu atbalstu Krievijas neatkarīgajiem medijiem, kuru brīva darbība kaimiņvalstī vairs nebija iespējama. "Taču tas nenozīmē, ka mediji, kuri uzsākuši darbu šeit, drīkst strādāt, neievērojot un necienot Latvijas likumus," uzsvēra Brante.

LETA jau vēstīja, ka "Doždj" pārsūdzēs NEPLP lēmumu atņemt medijam apraides atļauju Latvijā. Tikmēr apraides atļauju 10.janvārī kanālam piešķīra Nīderlande.

"Doždj" 9.janvārī apstrīdēja NEPLP lēmumu par Latvijā izdotas apraides atļaujas anulēšanu. "Mēs nezinām, uz cik ilgu laiku izstiepsies tiesas process, tāpēc necentīsimies atgūt Latvijas licenci - mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot raidīšanu kabeļtelevīzijā, ko izdarīsim ar Nīderlandes licenci," skaidroja medijā.

Administratīvajā rajona tiesā apstiprināja, ka "Doždj" pieteikums 9.janvārī ir pieņemts. Lēmums par pieteikuma virzību parasti tiek pieņemts septiņu dienu laikā. Līdz ar to tiesas lēmumam par to, vai ierosināt lietu, jābūt pieejamam nākamajā nedēļā.

Medijs jau ir iesaistījies vienā tiesvedībā, tiesā apstrīdot NEPLP piešķirto sodu par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu. Tikmēr šonedēļ ir samaksāts 10 000 eiro sods, ko NEPLP kanālam bija piemērojis par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par "mūsu armiju", aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP pērn nolēma anulēt apraides atļauju "Doždj". Lēmums stājās spēkā naktī uz 8.decembri, kad "Doždj" bija jāpārtrauc raidīšana Latvijas teritorijā.

Lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta (VDD) saņemtā informācija.

Pēc licences zaudēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) lēmusi neanulēt nodarbinātības vīzas "Doždj" darbiniekiem. Tikmēr pērnā gada nogalē toreizējais Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), izvērtējot VDD ierosinājumu, iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā bijušo televīzijas kanāla "Doždj" raidījuma vadītāju Alekseju Korosteļevu, kurš pastāvīgi strādāj Gruzijā, bet pēc izteikumiem ēterā par atbalstu Krievijas armijas karavīriem tika atlaists.

"Doždj" darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par "viltus ziņām". Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.

"Doždj" 18.jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā.