Svētupes lībiešu upurala 2001.gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
Svētupes upurala atrodas Svētupes krastā pie Kuiķuļu mājām un veidojusies, ūdenim pakāpeniski izskalojot ceļu devona perioda smilšakmens klintī. Savu īpašību dēļ - smilšakmens ir mīksts un nenoturīgs nogulumiezis - ala laika gaitā būtiski mainījusi savu veidolu. Tās dēdēšana turpinās arī mūsdienās.
Spriežot pēc Tērbatas universitātes vēstures profesora Fridriha Kruzes 1839.gada zīmējuma, 19.gadsimtā alai vēl bijusi viena kopēja ieeja. Diemžēl smilšakmens alas kā senatnē, tā mūsdienās nav pasargātas arī no cilvēku postījumiem. Apmeklējumu laikā uz alu sienām iegravētie unikālie petroglifi tiek iznīcināti gan neapzināti - ar apģērbu noberžot alu sienu virsmu, gan apzināti - līdzās vai virs senajiem petroglifiem ieskrāpējot vārdus un gadskaitļus. Turklāt nereti tiek aizmirsts, ka cilvēku klātbūtne traucē alās ziemojošos aizsargājamos dzīvniekus - sikspārņus.
Svētupes upurala nebūt nav vienīgā ala Latvijā, kurā konstatēti petroglifi un, iespējams, veiktas sakrālas darbības, tādēļ šogad plānots aktualizēt upuralas kā specifisku arheoloģisko un dabas pieminekļu grupu, kas sava nelielā skaita un trausluma dēļ pieprasa saudzējošu sabiedrības attieksmi un izpratni gan indivīda, gan pašvaldību un valsts līmenī, paplašinot uztveri par alām ne tikai kā tūrisma resursa, bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību izpratnē.