Gadu pēc Tongas vulkāna izvirduma atklāj, ka "sagrauts" ievērojams rekords (3)

Lielākais sprādziens atmosfērā

Tongas vulkāna eksplozija izraisīja lielāko sprādzienu atmosfērā, kas reģistrēts uz Zemes šā gadsimta laikā. Ekspedīcijas vadītājs, ģeologs Kevins Makejs sacīja, ka viņu pārsteidzis tas, ko secināja kuģa hidrolokācija.

"Kamēr vulkāns šķiet neskarts, jūras dibens liecina par dažām dramatiskām izvirduma sekām. Ir smalki smilšaini dubļi un dziļi pelnu viļņi pat 50 kilometru attālumā no vulkāna," viņš sacīja.

Pēc veiktās izpētes komanda secināja, ka jūras dibenam ir pievienoti aptuveni seši līdz septiņi kubikkilometri dažāda materiāla.

Galvenokārt tie ir pelni un iezis, ko vulkāns izmeta gaisā un kas sakrita ūdenī. Komandai bija jābrauc aptuveni 15 kilometrus, lai atrastu zivis un mīdijas, kas mīt pie Tongas vulkāna.

"Abi šie piemēri liecina par dzīvnieku populāciju noturību reģionā. Un tas ir svarīgi, jo tas var sniegt ieskatu par to, kā izvirdums var ietekmēt apkārtējo jūras dzīvi," viņš sacīja.

Ir dažas īpatnības

Pērn LTV Ziņu dienesta raidījums "Zināmais nezināmajā" vēstīja, ka ir dažādas paša izvirduma īpatnības, ko zinātnieki, iespējams, pētīs vēl gadiem ilgi. Stinkulis stāstīja: "Pirmais interesantais moments ir tāds, ka izvirdums notika dažu simtu metru dziļumā ūdenī, kas ir vidēji dziļi.

Šajā gadījumā ūdenim bija ļoti liela loma izvirduma procesā, jo lava, sprādzienu produkti, gāzes, tas viss saskārās ar ūdeni, un ūdens šo procesu būtībā ir vēl ierosinājis un paātrinājis."

Tāpat vulkāns neparasti augstu atstājis pēc sevis paliekošas pēdas. "Pagaidām ne visai skaidru iemeslu dēļ šis vulkāniskais mākonis, sēne ir pacēlusies ļoti lielā augstumā. Ir arī tādi zinātniski pamatoti dati, ka šis mākonis ir sasniedzis pat troposfēru, kas vulkānu gadījumā ir neparasti," skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Tika izmērīts, ka šis vulkāniskais mākonis atrodas 58 kilometru augstumā un tā maksimālais platums ir 260 kilometri. Tam, ka tas atrodas tik augstu, sekas var būt ilglaicīgas.

"Vulkāniskie pelni un sēra gāzes, abi šie komponenti aizsedz saules starojumu un var radīt globālo atdzišanu. Ir viedoklis, ka uz pāris gadiem Dienvidu puslodē vidējā temperatūra pazemināsies par 0,1–0,2 grādiem. Tas nav ļoti spilgts efekts, bet kopumā uz klimatu varbūt to varēs just," norādīja Stinkulis.

Vienlaikus viņš atzina: "Katrs šāds notikums mūsdienu zinātnes attīstības laikā ir vērtīgs. Tas, protams, ir traģisks, bet ilglaicīgi tas zinātnei nāks par labu, lai varētu prognozēt līdzīgus notikumus precīzāk."

2022. gada 15. janvārī Tongas Karalistes salā milzīgs zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja cunami viļņus. Tika evakuēti cilvēki, kuri dzīvoja Tongas krastos, kā arī vairākās Klusā okeāna dienvidu salās, vēstīja aģentūra "Reuters".

Interneta un telefona sakari tika pārtraukti aptuveni ap pulksten 18.40 pēc vietējā laika, atstājot 105 000 salu iedzīvotājus praktiski bez saziņas.

Astoņas minūtes ilgais izvirdums bija tik spēcīgs, ka Fidži, kas atrodas vairāk nekā 800 kilometru attālumā, to varēja dzirdēt kā "skaļus pērkona dārdus", stāstīja galvaspilsētas Suvas amatpersonas. Fidži valdība ieteica cilvēkiem zemās piekrastes zonas pamest un atvēra evakuācijas centrus.

Tika izziņota cunami trauksme, un iedzīvotāji centās patverties augstākās vietās. No pils tika evakuēts Tongas karalis Tupou VI.

Jaunzēlandes Aizsardzības spēki uzraudzīja situāciju Tongā un bija gatavi sniegt atbalstu, ja to lūgs Tongas valdība, tomēr lūgums netika izteikts.

Varasiestādes daudzviet Klusā okeāna reģionā, arī Samoa, Fidži un Jaunzēlandē, izziņoja cunami trauksmi, mudinot iedzīvotājus turēties pa gabalu no krasta iespējamo spēcīgo un neparasto straumju, kā arī neprognozējamo uzplūdu dēļ.