"Klusums pirms kaut kā lielāka." Tuvākie mēneši Ukrainai būs ļoti smagi, norāda pētnieki (3)

Pēc vēsturiskās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes ASV Vašingtona sola ukraiņiem savu moderno "PATRIOT" pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vēl pirms dažiem mēnešiem Rietumi neizskatīja iespēju piegādāt šāda mēroga ieročus Ukrainai. Šonedēļ Vācija, Francija un arī Somija paziņoja, ka gatava piegādāt tankus un bruņumašīnas. Tomēr tuvāko nedēļu un mēnešu prognozes diemžēl sola daudz kritušo un daudz asiņu.

2023. gads Ukrainai būs smags. Ukrainas armijas vadība uzskata, ka tuvākajā laikā gaidāms jauns triecienvilnis no agresorvalsts. Putins Jaungada uzrunā sacīja, ka ies tikai uz priekšu: "Mūsu ģimeņu un Krievijas vārdā uzvarēsim. Mūsu vienīgās un mīlētās dzimtenes vārdā. Laimīgu Jauno gadu, dārgie draugi. Laimīgu 2023.gadu."

Kara noziedznieka fonā stāvēja cilvēki armijas uniformās. Tomēr tā bija butaforija - šie personāži redzēti arī citos publiskos pasākumos līdzās diktatoram.

No Putina teiktā izriet, ka karš Ukrainā nu ir visas Krievijas misija un katram Krievijas iedzīvotājam ir jābūt daļai no "speciālās militārās operācijas".

Daudzi tajā sadzirdēja priekšvēstnesi valstu robežu slēgšanai un absolūtai mobilizācijai.

"Es domāju, ka Ukrainai noteikti pirms paliks labāk, būs vēl sliktāk. Tas, ko sagaida un par ko publiski izteicies Ukrainas bruņoto spēku komandieris, Krievija gatavo masīvu uzbrukumu, gatavo aptuveni 200 000 karavīru jaunam masīvam uzbrukumam Ukrainai. Un arī viņa skatījumā tā daļējā mobilizācija nemaz nav bijusi tik neveiksmīga.

Skaidrs, ka kaut kas tāds nāks. Vai tas būs jau janvārī vai kaut kad martā - Ukraina to uzskata par neizbēgamu.

Un ukraiņi paši tam gatavojas. Redzams arī, ka Krievija tam gatavojas. Tiek gatavoti nocietinājumi uz frontes līnijas.

Ukraina tiek novājināta ar bezpilota lidaparātu triecieniem, raķešu triecieniem, un skaidrs, ka tas tāds relatīvs klusums pirms kaut kā lielāka," uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paredz, ka nākamajos četros piecos mēnešos Krievijas armija var zaudēt vēl līdz 70 tūkstošiem cilvēku, un tam Krievija esot gatava. Lai arī Krievijai trūkst moderno raķešu, kaujas laukā iespējams redzēt atlūzas no lādiņiem, kas ražoti vēl pagājušā gada pēdējos mēnešos.

Tā saucamie Irānas piegādātie "lidojošie mopēdi" noslogo Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Un arī Latvijas armijas speciālisti vērtē, ka to notriekšana ir nesamērīgi dārga.

"Ja nemaldos, laikrakstā "The New York Times" tika publicēts, ka Ukrainas bruņotie spēki notriec Irānas dronus ar raķetēm, kas ir vairākas reizēs dārgākas nekā šie paši droni. Atbildot uz jautājumu par to, kas sagaida Rietumus, mums ir jābūt gataviem, ka mēs maksāsim par lietām, kas varbūt ne pārāk efektīvi tiek izmantotas. Piemēram, AIM-120 pretgaisa aizsardzības raķetes.

Tas, par ko raksta paši Krievijas militārie eksperti un agresijas līdzjutēji, - pēdējos mēnešos ir konstants artilērijas šāviņu trūkums. To viņi sauc par lādiņu badu.

Tā ir atsauce uz 1915. gada Krievijas armijas sakāvēm, kad vienkārši nebija ar ko šaut. Un viņi diskutē, ka notiek tieši tas pats. Ir mēģinājums kaut kādā veidā šo apiet. Un sadarbība ar Irānu ir viens no veidiem, kā atrisināt šo konvenciālo līdzekļu trūkumu, kas viņiem izrādās pēc tam, kad karadarbība gāja ne pēc plāna.

Tad īstenībā tāda plāna B nemaz nebija. Tagad ir trešā līmeņa improvizācija, ko mēs redzam," pauž Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Gadumijā okupantu privāto kaujinieku "Vagner" grupējuma līderis Jevgeņijs Prigožins radīja priekšstatu, ka viņš ar savu militāro grupējumu kontrolē visu notiekošo frontē. Pats personīgi pieskatīja melnos plēves maisu izkraušanu, kur iepakoti okupantu līķi, meta krustus kritušo kapos un slavināja cietumnieku drošsirdību kaujas laukā. Prigožins pirms Jaunā gada arī nesa mandarīnus ukraiņu karagūstekņiem.

"Vāgneriešu" rīcībā ir daudz brīvu līdzekļu, lai spētu ne tikai pirkt ieročus, bet arī uzturēt savu publisko tēlu. Pagājušogad iznāca mākslas filma, kas slavināja Prigožina rokaspuišu vienības. Kinolentes specefekti līdzvērtīgi Holivudas grāvējiem. Bet "vāgneriešu" loma kaujaslaukos Ukrainā ir pārvērtēta.

"Autoritārajiem režīmiem ir tāds niķis, ka viņi mēģina radīt tādus pretpolus, kur ir dažādi drošības spēki, kuri sacenšas savā starpā par to, kurš labāk spēs kaut ko izdarīt. Un tas ir tas, kas notiek Krievijā.

Teiksim, "Vāgnera" grupējums mēģina parādīt to, ka Krievijas bruņotie spēki neko jēdzīgu nespēj izdarīt. Mēs toties spējam izdarīt.

Bet, manuprāt, viņiem nevienā brīdī nav tādas lielas konkurences ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Un tas vairāk ir vēl viens mehānisms, kā būtu iespējams rekrutēt. Jo, piemēram, man šķiet, ka Krievijas bruņotajos spēkos ideja par to, ka mēs tagad varētu paņemt vairākus tūkstošus cietumnieku un ielikt viņus armijā, tā ideja droši vien izraisīs sašutumu. Bet "Vāgnera" grupējumā viņus ielikt - tā nav problēma. Tāpēc tas ir rekrutēšanas jautājums - kā iespējams pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu nogādāt līdz līdz frontes līnijai," pauž Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. 

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs atklāj, ka viņa draugs šāvis pa "vāgneriešiem" ar DShK.

"Mans draugs, majors, vakar personīgi šāva pa "Vagner" kaujiniekiem ar DShK. Tas ir lielkalibra ložmetējs. 

Trāpot pa ekstremitātēm, roka aizlidos 50 metrus tālāk. Trāpot pa ķermeņa augšdaļu, tās vienkārši vairs nebūs. Viņš pa viņiem šāva no kādiem 100-150 metriem.

No DShK. Viņi pat necentās pieplakt tuvāk zemei - vienkārši gāja pilnā augumā. Tie bija cietumnieki. Kādi deviņi cilvēki gāja, palika pieci, bet tie gāja nepieliecoties. 

Viņa acu priekšā trīs no viņiem uzspridzinājās ar granātām, lai nenonāktu gūstā.

Šis cilvēks ir ar vēsu prātu. Ļoti reālistisks un mierīgs. Viņam radies jautājums - kādu vielu ietekmē šie kungi dodas kaujā?" stāsta Arestovičs. 

Asinsizliešana Ukrainā ir arī informatīvais karš. Ne vienmēr līdzās veiksmīgajām operācijām, piemēram, Makijivkā, kur Jaungada naktī vienuviet uzsprāga vairāki simti mobilizēto okupantu, mēs reti uzzinām par traģēdijām, kad mirst ukraiņu karavīri. Bet skaidrs, ka tas notiek. Un patiesos traģēdijas apjomus uzzināsim tikai pēc kara.

"Var teikt, ka otrais vilnis būs. Un tas būs spēcīgs. Krievija ir gatava ciest ievērojami vairāk zaudējumu, nekā daudzi to spēj paredzēt Rietumos. Un arī pašā Krievijā.

Tas, kas pārsteidz, noteikti ir tā Krievijas vēl lielākā noturība. Redzam sankcijas. Krievija kļuvusi par sankcionētāko valsti pasaulē, bet tā tomēr turpina kustēties uz priekšu," norāda Māris Andžāns.

Ātru atrisinājumu nesola arī sabiedrības noskaņojums Krievijā. Opozīcijas nav, neatkarīgu mediju nav. "Levadas centra" pētījumi liecina, ka Vladimira Putina popularitāte Krievijā ir ap 80%.

"Ja demokrātiskā valstī tas viss notiek ar dažādām socioloģiskajām aptaujām, tad, piemēram, Padomju Savienībā šo funkciju veica KGB caur saviem aģentiem, ziņojumiem un čekas "stukačiem". Līdzīga sistēma tagad ir arī Krievijas Federācijā. Sabiedriskās aptaujas tiek veiktas. Dažādas organizācijas ar dažādiem līdzekļiem un veidiem. Un ir skaidrs, ka Vladimirs Putins zina, ka Krievijas sabiedrības lielākā daļa atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā," uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Nobela miera prēmijas ieguvējs un laikraksta "Novaja gazeta" vadītājs Dmitrijs Muratovs vienā no pēdējām savām intervijām ir gana pesimistisks, ka Putina režīms sabruks un tauta Krievijā varētu sacelties. Viņaprāt elite joprojām ir pietiekami spēcīga, lai to nepieļautu.

"Tie entuziastiskie un priecīgie izsaucieni, ka tas viss ātri beigsies, tas viss nav taisnība. Krievijai ir gigantiski resursi, gigantiski daudz izrakteņu. Pēc kāda laika visas pasaules valstis, izmantojot starpniekus, sāks iepirkt titānu, retos metālus un citu grupu tankerus ar naftu un visu pārējo.

Pasaule pamazām nomierināsies, Krievija pelnīs. Cerēt, ka elite sabruks un kaut kas mainīsies - nekad. Elite ap Putinu ir vienota. Viņa nekad nesakustēsies.

Neviens nepateiks nevienu vārdu Putinam. Nekad nav bijusi tik sacementēta elite. Viņiem reāli ir bailes par sevi un saviem tuvākajiem. Un tas ir cementējošs spēks," norāda Muratovs. 

"Ir skumīgi skatīties, ka šādā situācijā Krievijas sabiedrība to pacieš. Bet laikam jau Krievijai ir jāiziet cauri visām šīm stadijām. Pirmā stadija, ka karš attiecas tikai uz tiem, kuri ir bruņotajos spēkos. Un tu vari būt tur un tu arī vari nebūt tur - tā ir tava izvēle. Nu šobrīd tādas izvēles īsti vairs nav. Bet šobrīd tiek glābts Krievijas kā lielvaras statuss.

Kad jau mēs šo karu esam sākuši, tad mums tas arī ir jāpabeidz ar uzvaru, jo citādi mūs spiedīs maksāt reparācijas, mūs sēdinās kara tribunālos uz sola, notiesās. Un, pasarg dievs, Krieviju sadalīs, un Krievija kļūs par tādu krietni mazāk ietekmīgu valsti uz daudzām desmitgadēm.

Nu tad ir šī stadija. Bet es domāju, ka būs arī nākamā stadija, kad cilvēki tomēr būs spiesti pieņemt patiesību, ka šo karu vienkārši nav vērts karot, jo tie zaudējumi ir pārāk lieli. Tā stadija pienāks. Vai viņa pienāks 2023. gadā, par to ir grūti spriest. Bet visam ir robežas, un es domāju, ka ir arī robežas tai bezcerībai, kas valda Krievijā," uzskata Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. 

Tuvākajā laikā izmaiņas skars arī Ukrainas pārstāvniecību Latvijā. Ukrainas prezidents Zelenskis uz Latviju nosūtījis jaunu vēstnieku Anatoliju Kucevolu, kurš iepriekš bijis Ukrainas Ministru kabineta valsts sekretāra vietnieks.