Iepriekš satiksmes joma ģenerēja ap 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet šobrīd tie ir mazāk nekā 10%, dažos satiksmes sektoros tā ir lēna, dažos strauja lejupslīde, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Tādēļ pēc viņa domām galvenais izaicinājums ir panākt, lai mēs nevis gāžamies lejā, bet gan nostabilizējamies un sākam rāpties uz augšu. Tostarp jaunais ministrs ir gatavības pilns ķerties pie pārmaiņām “Latvijas dzelzceļā”, jo pēc viņa domām uzņēmums gadiem ir sēdējis, rokas klēpī salicis attiecībā uz tirgus diversifikāciju. Arī “Rail Baltica” projekta īstenotāji ir sasaukti pie viena galda, lai rastu risinājumu projekta virzībai saskaņā ar laika grafiku. Tāpat īpašu uzmanību ministrs grib veltīt reģionālajiem autoceļiem un sabiedriskajam transportam.
Jau esat minējis, ka jūsu prioritātes satiksmes ministra amatā būs dzelzceļš, sabiedriskais transports un autoceļu infrastruktūras attīstība. Ko tieši šajās jomās esat iecerējis darīt?
Mana prioritāte ceļu jomā būs tieši valsts nozīmes reģionālie un vietējie autoceļi, jo iepriekš administratīvi teritoriālās reformas kontekstā daudz ir runāts, ka cilvēkiem reģionos ir vajadzīgs vienāds kvalitatīvu pakalpojumu grozs - tie ir sociālie pakalpojumi, iespējas nokļūt uz skolu un darbu. Vienlaikus solījums nodrošināt vienlīdz labus ceļus, nav ticis izpildīts. Arī tiekoties ar "Latvijas valsts ceļu" vadību, kļuvis skaidrs, ka aptuveni 50% valsts nozīmes vietējo autoceļu ir sliktā kvalitātē. Tādēļ fokuss noteikti būs jāmaina.
Otra lieta ir pasažieru pārvadājumi. Te ir vajadzīgs darbs gan ar autobusu pārvadātājiem, gan ar dzelzceļu. Arī pēc autobusu pārvadājumu konkursa mēs joprojām dzirdam no pašvaldībām, ka situācija nav uzlabojusies, joprojām kursē autobusi, kuros nevar iekāpt ne vecāki ar bērnu ratiem, ne sirmgalvji. Līdzīgs stāsts ir par vilcieniem. Arī te pakalpojumam ir jābūt mūsdienīgam, kvalitatīvam, ar atbilstošiem peroniem. Priekšā ir milzīgs darbs, lai līdz laikam, kad sāks kursēt jaunie elektrovilcieni, būtu pārbūvēti plānotie 48 peroni. Daudz ir runāts par to, ka cilvēkiem vajadzētu izvēlēties sabiedrisko transportu, bet es nesen runāju ar vienu seniori, kura teju vai ar sentimentu atcerējās, kā jaunībā daudz ir braukusi ar vilcienu, bet tagad veselība nav tāda, lai tajā varētu iekāpt. Vajadzētu būt gluži pretēji. Tādēļ uzdevums ir, lai sabiedriskais transports ir pieejams visām cilvēku grupām.