NEPLP: Šobrīd Latvija dzīvo tādā informatīvajā telpā, kurā absolūti dominē krievu valoda (6)

Viņš atzīmēja, ka Latvijā ir pieejami 252 mediji, no tiem 127 mediji ir krievu valodā, kamēr latviešu valodā ir pieejami 42.

"Mēs šobrīd dzīvojam informatīvajā telpā, kurā absolūti dominē krievu valoda, un tas ir pēc 121 ar Krieviju saistīta medija izslēgšanas no Latvijas informatīvās telpas.

Pirms gada šī absolūtā krievu valodas dominance bija vēl lielāka. Argumenti, ka krievu valodā runājošajiem kaut kas ir atņemts, ir nepatiesi, jo krievu valodā cilvēki var skatīties ļoti, ļoti, ļoti, ļoti lielu satura daļu, kamēr latviski cilvēki var skatīties ļoti nelielu satura daļu," pauda Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un arī Sabiedrisko mediju likumā tiek runāts par satura nodrošināšanu mazākuma tautību valodās, kā arī svešvalodās, taču netiek runāts par satura nodrošināšanu tieši krievu valodā, lai gan tā tiek prioritizēta gan sabiedriskajos medijos, gan arī komercmedijos.

"Likums runā par daudzām mazākuma tautību valodām, kuras tiek lietotas Latvijā. Līdz ar to mēs neredzam nekādu iemeslu turpināt šo te krievu valodas absolūto dominanci," teica Āboliņš, piebilstot, ka arī "Latvijas Radio 4" pozicionējums ir mazākuma tautībām domāta programma.

NEPLP priekšsēdētājs arī uzsvēra, ja Latvija vēlas stipru informatīvo telpu, ir jāstiprina saturs latviešu valodā, jo krievu valodā pieejamā satura proporcija jau ir milzīga.

"Mēs varam tikai pievilkt latviešu valodas saturu klāt, lai tas kaut nedaudz pietuvotos krievu valodas satura apjomam. Līdz ar to vēl atbalstīt papildu saturu krievu valodā, vēl vairāk palielināt krievu valodas dominanci Latvijas informatīvajā telpā ir absolūti nepareizi, un tas Latvijai šobrīd nav jādara," pauda Āboliņš.

Tāpat viņš intervijā atzīmēja, ka nekāds sarunas par licences atgūšanu ar Krievijas neatkarīgajās programmas "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") pārstāvjiem šobrīd nenotiek.

"Nekādas sarunas par licences atgūšanu nav iespējamas, jo "TV Rain" ir veicis smagu likuma pārkāpumu," teica Āboliņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas mediju ekosistēma var būt stipra tikai tad, ja ir stipri gan sabiedriskie, gan komercmediji, jo katrs sasniedz savu auditorijas daļu.