"Tās bija elles liesmas! Nosvila pilnīgi viss." Panks Peksis meklē mājas un darbu (2)

Kad Peksi izlika no iepriekšējās dzīvesvietas, viņš apmetās kādā garāžā Lienes ielā. "Tā bija plaša garāža ar dušu un tualeti. Es biju iecerējis tur uztaisīt kārtīgu remontu, ielikt pakešu durvis un izveidot nelielu darbnīciņu. Man patīk skrūvēt riteņus," stāsta Peksis.

Taču kādā februāra naktī viņš ugunsgrēkā zaudēja pilnīgi visu.

"Tās bija elles liesmas! Nosvila pilnīgi viss – mana iedzīve, iekrājumi, pat mana pase," atceras Peksis.

Vēl ilgi pēc notikušā Peksis bijis šoka stāvoklī. "Tas bija pamatīgs dzīves satricinājums. Ja tā padomā – tās bija tikai materiālās lietas, kas zudušas. Tomēr man viss atkal bija jāsāk no nulles," stāsta Peksis.

Viņš gan apzinājies – garāža bija tikai pagaidu mītne un nākotnē tāpat vajadzētu meklēt ko nopietnāku. "Ja gribi dzīvot kopā ar bērnu, tad tu nevari dzīvot garāžā. Lai cik labi un forši tā arī būtu iekārtota, sociālie dienesti tāpat to nesaprastu. Tāpēc ar laiku man būs jāsameklē maziņš divistabu dzīvoklītis," Peksis ir apņēmības pilns.

Pašlaik viņa meita Kate dzīvo pie mirušās sievas Elīnas vecākiem. Ar sievu viņš bijis šķīries, taču viņas nāve 2020. gadā Peksim bija milzīgs trieciens. "Es viņu turpināju mīlēt arī tad, kad vairs nedzīvojām kopā. Tādu cilvēku, kāda bija Elīna, es vairs neesmu saticis. Esmu zaudējis sievieti, kuru mīlēju vairāk nekā sevi," atzīstas Peksis.

Pēc ugunsgrēka Peksis uz laiku apmeties mājā, kurai uzņēmies remontēt kāpņu telpu.

Arī tagad pagaidu jumts virs galvas viņam ir. "Pašlaik strādāju visādus gadījuma darbus. Man ir atvēlēts neliels stūrītis mājā, kuru īrē pāris džeki. Tā ir tāda konkrēta vecpuišu dzīvesvieta ar dārzu," stāsta Peksis. "Šobrīd esmu darba un mājokļa meklējumos. Mans jājamzirdziņš ir celtniecība, bet es varētu strādāt arī virtuvē. Protu šūt, bet diez vai varētu būt šuvējs," prāto viņš.

"Varbūt kāds mani sadzirdēs," saka Peksis. Viņš netaisās padoties. Pirmkārt jau meitas dēļ.

Vairāk lasiet žurnāla "Privātā Dzīve" 3. janvāra numurā.