Vilku krāsa mistiski mainās visā Amerikā. Beidzot zināms, kāpēc

Starptautiska pētnieku komanda, kuru vadīja Sāra Kubeinsa, konstatējusi, ka suņu mēra vīruss, kas bieži vien ir letāls, ir izraisītājs, kas radījis lielāku skaitu melno vilku.

"Lielākajā daļā pasaules melno vilku nav vai tie ir ļoti maz, tomēr Ziemeļamerikā dažos apgabalos tie ir izplatīti, bet citos tie nav sastopami," skaidro biologs Tims Kulsons.

Viņš piebilda: "Zinātnieki jau sen ir prātojuši, kāpēc tā. Tagad mums ir izskaidrojums, kas balstīts uz vilku apsekojumiem visā Ziemeļamerikā."

Šo vilku gadījumā krāsu nosaka gēns, ko dēvē par CPD103, kas vēsturiski padarīja viņu kažokus pelēkus.

Zinātniekiem ir aizdomas, ka suņu mēra vīruss var ietekmēt melno vilku skaitu visā Ziemeļamerikā.

Tas nozīmē – ja vilki ar melnu kažoku pārslimos šo slimību, viņi to pavairos un nodos savu CPD103 gēnu saviem mazuļiem.

Pētījuma ietvaros pētnieki analizēja 12 vilku populācijas visā Ziemeļamerikā, lai noskaidrotu, vai suņu mēra antivielu klātbūtne ir cieši saistīta ar melnajiem vilkiem.

Viņi atklāja, ka vilkiem ar antivielām patiešām bija melns kažoks, īpaši vecākiem vilkiem. Melnie vilki bija arī biežāk sastopami apgabalos, kuros notika vīrusa uzliesmojums.

Pēc tam komanda pētīja vilku populācijas datus 20 gadu griezumā. Noskaidrots, ka 90. gados vilku populācija sastāvēja no 55% pelēko vilku un 45% melno vilku. No šiem melnajiem vilkiem tikai 5% bija CPD103 gēns.