Nenodrošināto kreditoru pretenzijas saistībā ar bezmantinieku mantu turpmāk vērtēs tiesu izpildītājs

Grozījumu mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas tiesību institūtu, nosakot, ka mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs.

Tādā veidā paredzēts novērst praksē pastāvošās dažādās izpratnes attiecībā uz mantojuma atstājēja kreditoru tiesībām un pienākumiem.

Grozījumu autori norādījuši, ka jau iepriekš Civillikumā nostiprināts princips, ka publiska persona nepārņem mantojuma atstājēja saistības un neatbild par tās parādiem.

Saglabāsies princips, ka nenodrošinātie kreditori var iegūt apmierinājumu, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošā manta ir pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu vispirms nodrošinātos kreditorus un tad nenodrošinātos kreditorus.

Tāpat likumā veiktas izmaiņas arī citā jautājumā. Noteikts, ka zvērināts tiesu izpildītājs, kurš kārtojis kvalifikācijas eksāmenu, divu nedēļu laikā ar pamatotu iesniegumu var informēt tieslietu ministru par eksāmena laikā pieļautiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena vērtējumu.

Saeima arī iepriekš veica arī grozījumus Civillikumā, kas attiecas uz bezmantinieku mantas regulējumu. Likuma mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus, nosakot, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās kļūst par bezīpašnieka manu, kura likumā noteiktos gadījumos piekrīt pašvaldībai.

Tāpat Civillikumā noteikts, ka likumā noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai.