Dažas pilsētas tomēr paliek pie vecās tradīcijas - svētku uguņošanas (3)

Taču Aizkraukle esot viena no tām retajām Latvijas pilsētām, kurā šajā gadumijā svētku uguņošana tomēr būs. To pilsētai dāvina kāds anonīms labvēlis.

Pirms vērienīgā ziedojuma pieņemšanas Aizkraukles pašvaldība aptaujāja iedzīvotājus un arī pilsētā mītošos Ukrainas kara bēgļus. Vairāk nekā 70% aptaujāto ideju atbalstīja, tāpēc paralēli pašvaldības organizētam un septiņu stundu ilgam gaismas šovam pusnaktī dārdēs arī salūta zalves. Pašvaldības uzdevums bija atvēlēt tam vietu un nodrošināt kārtību.

Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis skaidro, ka pilsētai tā ir vēsturiskā tradīcija.  Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, Aizkraukle kā tāda ir ļoti jauna.

"Tā ir kā industriālais centrs veidojies, kur pārsvarā ir daudzdzīvokļu māju apbūve, līdz ar to iedzīvotājiem varbūt nav tās tradīcijas, kā citās pilsētās savādākā veidā sagaidīt," pauž Zīmelis.

No Latvijas valstspilsētām gadumijas uguņošanas šogad nebūs Jelgavā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Bet salūtu rīkos Ogre, Rēzekne un Ventspils. Tur līdzekļi gadumijas uguņošanai pašvaldības budžetā jau bija atvēlēti. Uguņošanu atceltu gadījumā, ja pret to iebilstu uz Latviju no kara pārbēgušie ukraiņi.

"Ventspils Komunālās pārvaldes" direktora vietnieks Edgars Puriņš norādīja: "Ventspilī atrodas aptuveni 600 kara bēgļu, un ukraiņu biedrības koordinatori tika aicināti veikt aptauju bēgļu vidū, vai viņiem šāda uguņošana būtu pieņemama". 

Viņš pauž, ka rezultātā bēgļi ir apstiprinājuši to, ka viņi vēlas, ka labprāt sagaidītu svētku pasākumu un labi saprot to, kas ir svētki, kas ir uguņošana un kas ir karš.

Līdz ar to Ventspilī svētku uguņošana pēc divu gadu pauzes notiks tradicionāli pēc Ventspils laika – 33 minūtes pēc pusnakts. Ierasti pēc sava laika – 25 minūtes pēc divpadsmitiem – Jauno gadu sagaida Jelgava, kas šoreiz uguņošanai izraudzījusies alternatīvas.