Banku analītiķi: Nākamgad Latvijā vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 7-9%

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd "Swedbank" prognozes rāda, ka ekonomiskā krīze drīzāk būs īslaicīga un sekla. Tas nozīmē, ka pasliktināšanās darba tirgus rādītājos un atslābums darbaspēka trūkumā nebūs apjomīgs. Vidējās algas kāpumu nākamgad papildus balstīs 24% pieaugums minimālajā algā un ieplānotie algu kāpumi atsevišķām sabiedriskā sektora profesiju grupām.

Viņa prognozēja, ka algas nākamajā gadā Latvijā varētu augt kopumā par apmēram 8,5%. Tomēr, ja aktivitāte ekonomikā vājināsies būtiskāk un bezdarba pieaugums būs lielāks, nekā prognozēts, algu kāpums var izrādīties arī lēnāks.

"Stāsts pa nozarēm jau šobrīd atšķiras un šīs atšķirības būs arī turpmāk. Visticamāk, pieaugums būs straujāks tajās nozarēs, kurās ir lielāks mazo algu saņēmēju skaits, kuru ienākumus audzēs minimālās algas celšana. Protams, ka nozarēm un uzņēmumiem, kurus ekonomikas krīze skars vairāk un kuros pieprasījums un izlaide kritīs, algu kāpumu atļauties būs sarežģītāk un tur algas augs pavisam nedaudz vai pat samazināsies," teica Buceniece.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām inflācijas straujais kāpums nav izraisījis lielu algu pieaugumu, un 2022.gadā vidējais darba algas pieaugums Latvijā būtiski neatšķiras no iepriekšējiem gadiem. Spiediens uz algu celšanu, protams, ir liels, taču ir arī pamatotas bažas par situāciju ekonomikā un neskaidrību par ekonomikas izaugsmes perspektīvām. Tādēļ uzņēmumi ir gana piesardzīgi un nevēlas atkārtot 2007.-2008.gada pieredzi, kad pēc straujas algu palielināšanas bija spiesti darbiniekus atlaist.

"Iespēju robežās atsevišķi uzņēmumi šobrīd sniedz saviem darbiniekiem īslaicīgu atbalstu, bet ļoti lielas izmaiņas atalgojuma plānos salīdzinājumā ar to, kas bija plānots pirms šī inflācijas viļņa, pagaidām netiek veiktas," piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka minimālās algas pieaugums noteikti ietekmēs vidējo algu valstī, taču šobrīd Latvijā mazāk nekā 15% no strādājošajiem saņem minimālo algu vai mazāk, un tas ir zemākais līmenis vismaz kopš 2008.gada. Tādēļ minimālās algas pieauguma ietekme uz vidējo algu nebūs ļoti liela. Vienlaikus valsts sektorā lieli un plaši algu palielinājumi nav gaidāmi, tādēļ algu pieaugums Latvijā nākamgad varētu būtiski neatšķirties no iepriekšējiem gadiem.

Pēc Āboliņa prognozētā, vidējā darba samaksa Latvijā nākamgad varētu palielināties par 7-9%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka vidējā darba 2021.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 1336 eiro, bet šogad trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa jau bija 1384 eiro.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, vidējā alga Latvijā kāpusi par 82 eiro jeb 6,3% un šāds pieaugums gada laikā "pat nedaudz izbrīnīja ar savu lēnīgumu". Gan tāpēc, ka šāda pieaugums iepalika no kaimiņiem, jo Igaunijā kāpums bija par 8,1%, bet Lietuvā par 12,6%, gan arī tāpēc, ka varēja gaidīt, ka kāpums varēja būt straujāks inflācijas dēļ.

"Šķiet, ka uzņēmēji nepadodas darbinieku spiedienam pilnā mērā kompensēt dzīves dārdzības pieaugumu," sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka gada beigas ir raksturīgas ar strauju lēcienu atalgojumā, jo šajā laika posmā ir zīmīgi svētki, kas pacilā noskaņojumu, tādējādi tiek izmaksāti bonusi un prēmijas. Šoreiz šīs prēmijas papildinās arī tādi maksājumi, lai darbiniekiem iespēju robežās īstermiņā kompensētu inflāciju.

"Prēmiju izmaksas ir elastīgs instruments un var nedaudz novērst uzmanību no pastāvīgas algas pielikuma prasībām. Gada vidējais algu pieauguma temps 2022.gadā varētu būt ap 7%, bet katram darbiniekam un darba devējam būs savs stāsts. 2023.gadā to, kas notiks ar darba algām, vispirms noteiks ekonomikas gaita, kas koriģēs darba tirgu un tālāk attiecīgi algas. Patlaban darba tirgus prognozes ir samērā stabilas, kaut samērīgs bezdarba pieaugums ir sagaidāms. Taču tam nevajadzētu būtiski ietekmēt darba samaksas pieauguma dinamiku," teica Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka "algas ir svēta lieta" un drīzāk tiks atlaisti darbinieki, optimizējot darbību, nekā aizskartas algas. Būs darba devēji, kuri centīsies algu pieaugumu pastiprināt, lai atbalstītu darbiniekus, taču būs arī uzņēmumi, kuriem iespējas kāpināt izmaksas būs ierobežotas. Taču vidējā alga turpinās celties, jo to stimulēs gan minimālās algas pieaugums, gan spiediens no darbinieku puses. Grūtāk ies tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuru darbību skars sankciju ietekme, pieprasījuma, konkurētspējas kritums vai resursu ierobežojumi. Enerģētikas krīze var sarežģīt situāciju apstrādes rūpniecībai un būvniecībai.

"Vidējās algas pieaugums arī nākamgad, visticamāk, iepaliks vidējai inflācijai. Situācija sāks kļūt sabalansētāka uz gada beigām," teica Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtiskāk par cenu līmeni ir patēriņš. Ja būs labvēlīgi apstākļi un enerģijas patēriņš būs mazs, cenu ietekme būs ierobežotāka. Savukārt, ja būs liels enerģijas pieprasījums, tas var pastiprināt cenu kāpumu un vēl vairāk ierobežot patēriņu.

Gašpuitis prognozēja, ka 2023.gadā Latvijā algas pieaugs vidēji par 7,8%.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka par spīti kopumā diezgan nelabvēlīgajai situācijai ekonomikā, darba algu kāpums nākamgad, visdrīzāk, paātrināsies.

Viņš skaidroja, ka minimālās algas palielināšana vienmēr veicina algu kāpumu, daļēji gan tas ir "redzamās" algu daļas pieaugums. Par spīti recesijai, daudziem uzņēmumiem finansiālā situācija ir un būs laba, viņi jūt darbinieku vēlmi saņemt vismaz daļēju pirktspējas krituma kompensāciju, var atļauties to sniegt un attiecīgi rīkojas.

Pēc Strautiņa teiktā, nākamgad algas varētu pieaugt par 8-9%, kamēr šogad pieaugums būs par apmēram 7%, taču nav gaidāms, ka algu kāpums būtiski pārsniegs gada vidējo inflāciju.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka, runājot par algu izmaiņām nozarēs, tās ne vienmēr ir tieši saistītas ar šo nozaru pievienotās vērtības kāpumiem un kritumiem, tāpēc ar prognozēm šeit jābūt piesardzīgiem. Tomēr sagaidāms, ka pēc vājā algu kāpuma šogad atlīdzība nākamgad straujāk augs celtniecībā. Minimālās algas palielināšana varētu proporcionāli vairāk ietekmēt atalgojumu vai vismaz oficiāli deklarēto atalgojuma daļu dažās nozarēs ar salīdzinoši zemiem ienākumiem - viesnīcas un restorāni, tirdzniecība.