Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

"Beidziet kaunināt par zvanīšanu ātrajiem!" Sociālie tīkli vārās par ārkārtas situāciju NMPD (23)

Raksta foto
Foto: Paula Čurkste/LETA

Šībrīža karstākā tēma, par ko cepas cilvēki sociālajos tīklos un reālajā dzīvē: lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no 28. decembra pāriet uz darbu ārkārtas situācijas režīmā. Ko tas nozīmē? Ko tagad drīkst un ko nedrīkst darīt?

Pirmkārt, tas nozīmē, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem.

Otrkārt, ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padoms, palīdzība bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts arī rēķins par izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas: 74,35 eiro.

Ko nu? Kad saukt un kad nesaukt "ātros"? Ko darīt, ja pie ģimenes ārsta nevar tikt? Ko darīt, ja ir nakts vai svētdiena? Vieni ir nikni, otri mēģina saprast; kādam paveicies ar ģimenes ārstu, kāds atzīstas, ka ģimenes ārstu nav redzējis gadiem ilgi. Sociālie tīkli vārās.

Daudzi par jaunajām ziņām ir šokā. Es maksāju nodokļus - man pienākas palīdzība! 

Sociālo tīklu diskusijās vairākkārt iesaistās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule

Ir gana daudz sociālo tīklu lietotāju, kuri izprot, kāpēc lēmums par ārkārtas situāciju pieņemts. 

Asas diskusijas sociālajos tīklos raisās par to, vai tiešām katrs nespēj novērtēt savu veselības stāvokli.

Inga Karlinska "Facebook" raksta: "Ja es katru reizi, kad kādam no ģimenes ir 39 temperatūra, sauktu NMPD, tad necienītu sevi un savas spējas, savu ģimenes ārsti un mediķu darbu.

Vai tiešām sabiedrības daļa tik ļoti degradējusies, ka netiek galā ar saaukstēšanos un nemāk izvērtēt simptomus?"

Dainis Bērziņš jautā: "Vai varētu reiz izbeigt šo analfabētismu un vakcinēties pret tām slimībām, pret kurām ir vakcīnas? Un apgūt elementārus medicīnas pamatus, piemēram, par temperatūru pazeminošiem līdzekļiem. NMP rīcībā nav tādu brīnumlīdzekļu un analgīnu kopā ar dimedrolu standartā vairs neinjicē temperatūras pazemināšanai."

Guntis Rozenbergs oponē: "Ja pensionāre dzīvo viena, viņai arī 39-40° temperatūra var būt ar komplikācijām un iespējams arī letāls iznākums. Vajag organizēt topošos ārstus, lai brauc ne ar "smago artilēriju", mazāku auto, lai nebrauc, lai stāsta pa telefonu, bet cilvēkiem jāspēj palīdzēt.

Ja cilvēkam ir ļoti slikti, viņš zvana tur, kur tajā brīdī atmiņa un apziņa ļauj piezvanīt. Citādi man ir skumji, ka manā valstī cilvēks, kāds nu viņš ir, nav pirmajā vietā..."

Arī šajā diskusijā iesaistās Liene Cipule: "Piemērs. Saulkrastos ir viena NMPD brigāde. Ja to nosūtīsim pie cilvēka ar temperatūru, kurš nav nedz sazinājies ar ģimenes ārstu, nedz iegādājies pretdrudža zāles, brigāde aizbrauks, nokonsultēs un rekomendēs doties pie ģimenes ārsta pēc darba nespējas lapas un receptes, jo slimnīcu vājiniekam nevajag. Pa to laiku Tūjā bērns aizrijās ar konfekti, bet Carnikavā notiek divu auto avārija, kurā ir 5 cietušie. Vienīgā Saulkrastu brigāde aizņemta. Uz avāriju, par brīnumu brīva, steidz brigāde no Limbažiem. Uz Tūju no Ainažiem. Abos izsaukumos nokavē. Tās ir tās izvēles. Ar vīrusiem slimo tūkstoši šobrīd.

Ja akceptējam, ka neatliekamo palīdzību varam upurēt katra cilvēka dēļ, kurš nezina, ko darīt ar temperatūru, un neuzskata, ka vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu, var mani kaunināt par aicinājumu šajos gadījumos zvanīt ģimenes ārstam ne dienestam. Mēs varam braukt pie visiem. Rindas kārtībā. Un nokavēt vienmēr. Bet, kamēr es vadīšu dienestu, tas nenotiks."

Daudzi sociālo tīklu lietotāji atzīst, ka ģimenes ārsts ir grūti sasniedzams, lai gan - pieredzes ir dažādas. 

Taču ir arī labas pieredzes. 

Daudzi sociālo tīklu lietotāji sliecas domāt, ka galvenā problēma ir kaut kur pa vidu starp ģimenes ārstu nepieejamību un neatliekamā palīdzības dienesta aizņemtību. 

Evija Unāma kādā diskusijā "Facebook" raksta: "Problēma ir "caurumā" starp NMPD un ģimenes ārsta nepieejamību 24/7. Piekrītu tam, ka "ātrajiem" nav jānesas uz izsaukumiem, kuros pacientam ir vnk vīrusa slimības saasinājums (kas, starp citu atsevišķos gadījumos var būt arī letāls, ja laikus nav palīdzēts). Problēma ir - BET, kur lai vēršas pēc medicīniskās palīdzības kad ir slikti, un tas "iekrīt" ārpus ģimenes ārsta darba laika? Ak, jā… arī darba laikā tā būs tikai konsultācija pa telefonu un tikai retos gadījumos - mājas vizīte."

Laura Dumbere pauž: "Reālā problēma ir ģimenes ārstu nepieejamība. Nav taču, kam pēc 17.00 vai nereti pat pēc 15.00 !!! piezvanīt. Daudzi ģimenes ārsti (īstenībā vairums, vismaz Rīgā) neiet mājas vizītēs. Un pieraksts pie ģimenes ārsta- laipni pēc nedēļas vai, ja ļoti paveicās, pēc pāris dienām. Bet jāierodas pašam ar visu savu 39 grādu temperatūru. Tāpēc cilvēki sauc ātros. Lai saņemtu vismaz kaut kādu ārsta konsultāciju un un slēdzienu par savu veselības stāvokli. Un 40 grādi, kuri nekrīt vai atgriežas, IR dzīvībai bīstams stāvoklis."

Daudzi gan apzinās, ka visu problēmu risinājumu nav iespējams uzlikt uz ģimenes ārstu pleciem.

Ja ģimenes ārsts nav pieejams vai pieejams slikti - ko tad īsti darīt? Daudzi ir neziņā.

Sociālo tīklu lietotāji piedāvā dažādus risinājumus, kas, iespējams, situāciju varētu padarīt vieglāku visiem. 

Skaidrs ir viens: mums ir ļoti lielas problēmas. Kurš un kā to risinās? Ārkārtas situācija ir tikai plāksteris, kas ilgi neturēsies, un ilgtermiņā tas nepalīdz nevienam - ne slimajiem, ne veselajiem. 

Situācijas, kad jāizsauc NMPD mediķi:

bezsamaņa,

apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,

ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,

pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula),

pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums),

citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Kur vērsties pēc palīdzības ārpus ģimenes ārsta darba laika 

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001.

Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darba laiks

darbdienās no plkst. 17:00 līdz 8:00,

brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.

Kur vēl var vērsties pēc medicīniska padoma un palīdzības, kad ģimenes ārsts nav pieejams

Ja dzīvībai un veselībai nedraud briesmas, mediķu padomu un konsultāciju sniedz:

dežūrārsti - sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros;

feldšerpunkti - sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros;

steidzamās medicīniskās palīdzības punkti - sniedz palīdzību, kas pārsniedz ģimenes ārsta kompetenci;

slimnīcas uzņemšanas nodaļas.

Kam jābūt mājas aptieciņā

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu