Zviedrijas aizsardzības spēki paziņo būtisku informāciju saistībā ar prāmja "Estonia" nogrimšanu

Tāda informācija iegūta, kad Zviedrijas negadījumu izmeklēšanas iestāde SHK iztaujāja valsts bruņoto spēku pārstāvjus.

SHK vadītājs Jūnass Bekstrands "Aftonbladet' sacījis, ka izmeklētāji bruņoto spēku pārstāvjiem cita starpā jautāja arī par militārā aprīkojuma transportēšanu, izmantojot prāmi "Estonia".

Iepriekš Zviedrijas bruņotie spēki bija apliecinājuši militārā aprīkojuma pārvadāšanu ar "Estonia" 1994.gada 14.un 20.septembrī, bet SHK, aptaujājot gan esošos, gan bijušos armijas pārstāvjus, noskaidrojusi, ka tas noticis vēl vairākas reizes.

Zviedrijas bruņotajos spēkos ziņu aģentūrai TT apstiprināja, ka bez jau zināmajām militārā aprīkojuma transportēšanas ar "Estonia" reizēm bijušas vēl "dažas citas", tomēr tās nav bijušas 1994.gada septembrī. Pulkvedis Anderss Staks atzina, ka nedrīkst nosaukt precīzu skaitu vai pārvadājumu laiku.

Viņš apliecināja, ka ar prāmi tika pārvadāts tehniskais aprīkojums ar atbilstošu dokumentāciju, bet munīcija un ieroči netika vesti. SHK noskaidroja, ka aprīkojums tika pārvadāts civilās automašīnās. Staks sarunā ar TT atteicās precizēt iemeslus tādai rīcībai, kā arī to, kādēļ Zviedrijas armija par to publiski klusējusi vairāk nekā 28 gadus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tolaik aprīkojuma importa muitas pārbaudes bija ierobežotas.

SHK vadītājs Bekstrands paskaidroja, ka jaunā informācija sniedz pilnīgāku ainu par kopējo ainu, tomēr pašlaik neietekmē izmeklēšanas būtību.

"Izmeklēšanas gaitā aplūkojam kuģi un bojājumus. Nav nekā, kas liecinātu, ka nenotika tā, kā secināts 1997.gadā veiktajā izmeklēšanā," viņš piebilda.

Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.