"Re:Check": "Latvija pirmajā vietā" maldina – pārdodot savu bērnu mantas, nodoklis nav jāmaksā (3)

Vai par lietoto mantu pārdošanu jāmaksā nodoklis?

Aptuveni 1000 cilvēku dalījušies ar bijušā žurnālista, tagad LPV Saeimas deputātes Ramonas Petravičas palīga Sandra Toča video par gaidāmo "terora vilni", kas nākšot ar interneta platformu pienākumu ziņot par tajā veiktajiem darījumiem:

"Ar 1. janvāri sāksies jauns terora vilnis pret iedzīvotājiem. Proti, ar 1. janvāri digitālajām platformām obligāti ir jāziņo VID par to, kas pērk un kas pārdod. (..) Tādām platformām kā SS.lv un ne tikai."

Točs stāsta, ka ar nākamo gadu cilvēkiem nāksies maksāt iedzīvotāja ienākuma nodokli par personīgo mantu pārdošanu internetā:

“"as nozīmē, ka ļoti daudzi cilvēki, kuri pārdod savas personīgās, lietotās mantas, ļoti iespējams, tiks aicināti maksāt par to nodokli. Un jau ir bīstamas indikācijas pašlaik. Ir izskanējusi ziņa, kurā jauna māmiņa sūdzas "Mammām un tētiem", ka viņai ir aprēķināts nodoklis par to, ka viņa ir pārdevusi personīgās bērnu mantas un VID tajā ir saskatījis saimniecisko darbību."

Par to nesenā Facebook video stāsta arī LPV deputāta Ričarda Šlesera palīdze Šarlote Šulca:

"Tauta maksā – vara pelna. Nodokļi ogotājiem. Nodokļi sēņotājiem. Nodokļi bērnu māmiņām, kuras tirgo lietotas drēbītes, par kurām vienreiz PVN jau samaksājušas."

Tā nav taisnība – personīgo mantu pārdošana netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, un tāpēc tai netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sarakstē ar "Re:Check" skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Nodoklis netiek piemērots arī tad, ja sev iegādāto preci pārdod nelietotu.

Šulca atsaucas uz nesenu Jauns.lv rakstu, kurā kāda daudzbērnu māte anonīmi sūdzas par prasību maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Taču rakstā norādīts, ka VID viņas darījumos saskatījis saimniecisko darbību. Sieviete rakstā pati stāsta, ka ienākumi no pārdošanas pārsnieguši 6000 eiro un katra manta pārdota par 12 – 20 eiro.

Tātad vidēji pārdota aptuveni viena manta dienā. Teice-Mamaja skaidro, ka aizdomas par saimniecisko darbību rodas tad, ja cilvēks ar pārdošanu nodarbojas regulāri vai ir liels pārdodamo lietu skaits.

Katrā gadījumā tiekot individuāli izvērtēts, vai tās bijušas cilvēka paša lietas vai iegādātas speciāli tālāk pārdošanai.

Video Točs vedina domāt, ka pietiekot ar dažām pārdošanas reizēm:

“Trīs un vairāk darījumi gadā, tas ir sistemātiskums. Respektīvi, tu pārdod trīs bērnu kurpītes, tas nav sistemātiskums, bet tu pārdod četras – tas jau ir sistemātiskums."

Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir uzskaitīti vairāki kritēriji, pēc kuriem vadās, lai izlemtu, kas ir un kas nav saimnieciskā darbība.

Pirmais ir jau minētā regularitāte un sistemātiskums. Likums nosaka, ka tie ir trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados.

Taču VID pārstāve Teice-Mamaja norāda, ka darījumu skaits pats par sevi nav izšķirošs rādītājs. Gadījumi tiek analizēti pēc būtības – ja darījumu ekonomiskā būtība nav uzņēmējdarbība, nodoklis netiek piemērots pat tad, ja pārdots biežāk.

Tātad nav taisnība, ka četru kurpīšu pārdošana automātiski skaitās saimnieciskā darbība. Kā VID izvērtē darījuma ekonomisko būtību? Piemēram, tiek ņemts vērā, vai cilvēks pārdodamo preci ieguvis ar mērķi pelnīt. Būtiski arī, vai ieņēmumi no darījuma nepārsniedz 14 229 eiro gadā.

Kas mainīsies no nākamā gada?

VID skaidro, ka ar nākamo gadu Latvijā tiek ieviesta automatizēta informācijas apmaiņa, kas ļaus tai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpēji dalīties ar informāciju par savu digitālo platformu pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju ienākumiem.

Platformu operatori sniegs šo informāciju VID, savukārt VID to tālāk nodos citām ES dalībvalstīm. Jaunā kārtība nav VID iniciatīva, bet ES direktīva, proti, tās mērķi jāsasniedz visām ES dalībvalstīm.

Patlaban vēl tiek izvērtēts, uz kurām Latvijas platformām attieksies jaunie noteikumi. Taču informācija būs jāsniedz tikai tām, kas dod iespēju citiem preču tirgotājiem izmantot savu platformu, lai tirgotos.

Kā piemēru viņa min Amazon.com, kurā cilvēki vai uzņēmumi, maksājot Amazon komisiju, drīkst pārdot jaunas vai noteikta veida lietotas preces. Savukārt uz virtuālajiem "afišas stabiem", piemēram, Toča minēto SS.lv, tas neattieksies, jo tie nenodrošina iespēju tieši izvēlēties preces un par tām nevar turpat vietnē norēķināties.

"Re:Check" jautāja Točam, kādēļ viņš digitālo platformu jauno pienākumu sauc par terora aktu pret Latvijas iedzīvotajiem. Viņš atbildēja, ka tas ir viņa personiskais viedoklis un viņam par saviem epitetiem nav jāatskaitās.

Kādos gadījumos jāmaksā ogotājiem un sēņotājiem?

LPV pārstāves Šulcas teiktais vedina domāt, ka katram, kas pārdod dabas veltes, jāmaksā IIN. Taču tā nav. Ogotājiem un sēņotājiem ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un jāmaksā IIN tikai tad, ja konkrētās darbības ienākumi pārsniedz 3000 eiro gadā.

Tas attiecas arī, piemēram, uz ziediem un ārstniecības augiem. Tātad cilvēkam, kas, piemēram, ik gadu salasa un pārdod pat vairākus desmitus kilogramu melleņu, IIN nav jāmaksā.

Šulca video arī stāsta: "Ja tu šajos Ziemassvētkos biji plānojis sagādāt bērniem prieku un pie reizes varbūt piepelnīties kādu kapeiku, tad zini, ka VID no tevis iekasēs nodokļus. Latvija pārvēršas par traģikomēdiju". Taču "Ziemassvētku vecīša" pakalpojumi, ja par tiem tiek saņemti ienākumi, ir apmaksāts darbs, par kuru tāpat kā par citiem ir jāmaksā nodokļi.

Šulca arī atkārto ierasto LPV vēstījumu, ka Latvija ir uz bankrota robežas. Tam nav nekāda pamata. Ar Šulcas video Facebook dalījies arī partijas līderis Ainārs Šlesers, kurš pats vairākkārt nepamatoti piesaucis Latvijas bankrotu – saistībā ar valsts parādu un izdevumiem, kā arī ar Covid ierobežojumiem.

Secinājums: LPV pārstāvji maldina par nodokļiem, nākamgad ieviestajām izmaiņām interneta tirdzniecībā un stāstot, ka Latvija ir uz bankrota robežas.

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā digitālās platformas informēs VID par pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju gūtajiem ienākumiem.

Portāla SS.lv to vidū nebūs. Personīgo mantu pārdošana netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, par to Latvijā nodoklis nav jāmaksā un šajā ziņā izmaiņas nav plānotas. Ogotājiem un sēņotājiem IIN piemērojams, ja viņu gada ienākumi no tā pārsniedz 3000 eiro.