Lampiņu virtenes mūždien sapinas mudžeklī. Kāpēc tā?

2007. gadā zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" tika publicēts pētījums, kurā tika skaidrots šis mokošais fenomens.

Eksperimentā zinātnieki kastē ievietoja dažādu garumu striķīšus un kasti sakratīja tādā veidā, lai striķīši tajā būtu kā veļa ieslēgtā veļasmašīnā. Process tika atkārtots vairāk nekā 3400 reizes. Izrādījās, ka mezgli sāka veidoties jau pirmajās kastes sakratīšanas sekundēs. Visa eksperimenta laikā izveidojās vairāk nekā 120 mezgli.

"Nevajadzēja daudz laika, lai sāktu veidoties mezgli, – varbūt kādas 10 sekundes. Tas mūs pārsteidza. Mēs uzreiz pamanījām, kā sāk veidoties šie sarežģītie mezgli. Tas bija ļoti strauji," stāstīja viens no pētījuma autoriem Duglass Smits.

Pētnieki arī uzzināja, ka striķīša garums ietekmē mezgla veidošanās iespējamību.

Protams, jo garāks striķītis, jo lielāka iespējamība parādīties mezglam. Garākais strīķītis, kas tika izmantots eksperimentā, bija 4,6 metri. Arī striķīša materiāls spēlē nozīmīgu lomu mezglu veidošanās iespējamībā, proti, elastīgāki striķīši mezglā samesties tiecās biežāk nekā stingrāki.

Tomēr nozīmīgākais faktors, kas spēlē lomu šajā fenomenā, ir tas, vai striķīša gali ir brīvi.

"Striķu gali ir tie, kas liek veidoties mezglam. Jūrnieki, iespējams, to zina vislabāk. Lai izvairītos no mezglu veidošanās, ir jāskatās, ko dara virves gali," izdevumam "Live Science" skaidroja pētījuma galvenais autors Dorians Raimers.

Ziemassvētku lampiņu gadījumā mezglu veidošanās iespējamību vēl palielina desmitiem lampiņu, kas stiepjas ārā no vada.

Kā novērst Ziemassvētku lampiņu sapiņķerēšanos? Viens populārs veids ir lampiņas glabāt aptītas ap plakanu kartonu.

Obligāti jāatceras pie kartona pielīmēt vada galus. Tādā veidā tie paliks nekustīgi un nesametīsies mezglos. Vēl cits veids, kā no tā izvairīties, ir vienkārši uzticēt lampiņu izkāršanu kādam citam.