Kokrūpniecības federācija atklāj, kas pārkāpj koksnes sankcijas (3)

Viņš skaidroja, ka Krievijā un Baltkrievijā koksnes produktu ražotāji nevar tik vienkārši pārorientēties uz Āzijas tirgiem, tādēļ ekonomiskā aktivitāte ir panīkusi, nesot līdzi arī strauju cenu kritumu. Savukārt Eiropā notika pretējais - Krievijas izraisītā enerģētikas krīze Eiropā strauji pacēla enerģētikas resursu cenas, tostarp arī koksnes kurināmajam.

Tādēļ negodīgiem tirgotājiem radās ekonomiskais kārdinājums mēģināt iemānīt sankcionētos produktus ES tirgos.

Vienlaikus Klauss norādīja, ka "Re:Baltica" publicētajā pētījumā importa pieaugums no Kazahstānas un Kirgizstānas parāda, ka Eiropas robežas nav nemaz tik "cauras".

"Pirms kara no agresorvalstīm Eiropa importēja koksnes produktus vairāku miljardu vērtībā, tādēļ 30 miljonu imports no Kazahstānas un Kirgizstānas uz šī fona nemaz tik liels nav.

Tāpat jāņem vērā, ka cenu pieauguma dēļ importa apjomi svara un tilpuma vienībās nav auguši tik strauji, cik to izsakot eiro," stāstīja Klauss, uzsverot, ka LKF šādas darbības nosoda un uzskata, ka sankcionēto preču iemānīšana ES tirgū nav tikai vienkāršs likumpārkāpums, bet gan noziedzīga rīcība pret Latvijas drošību.

Uz jautājumu, kā šādu situāciju risināt, Klauss norādīja, ka risinājumi ir tikai daži - muitai jādara savs darbs vēl rūpīgāk, savukārt patērētājiem jāpievērš lielāka uzmanība koksnes veidam un jāpērk vietējais ražojums.

"Pret lapegles izstrādājumiem vajadzētu izturēties ar lielu skepsi, jo tās galvenā izcelsmes vieta vēsturiski ir bijusi Krievija un nav pamata ticēt stāstiem, ka tagad tos masveidā iegūst kādā citā Āzijas valstī.

Priedes koka logs noteikti šajos apstākļos ir labāks par lapegles koka logu, jo lapegle, ticami, nākusi komplektā ar agresora ekonomikas stutēšanu. Tāpat arī Kazahstānas granulas, visticamāk, ir viena liela krāpniecība," pieļāva Klauss.

Savukārt Valsts meža dienesta (VMD) Kontroles un uzraudzības daļas vecākā eksperte Stella Boķe stāstīja, ka kopš sankciju ieviešanas dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, lai risinātu nelegālā kokmateriāla importa problēmu, VMD sadarbojoties ar muitu, citām starptautiskām organizācijām un godprātīgiem uzņēmumiem.

Vienlaikus viņa atzina, ka dienestā ir zināmi konkrētie gadījumi, kas varētu būt potenciāli pārkāpuši likumu un tie pagaidām ir noteikti kā "riska imports".

"Diemžēl, kā to ir teikusi arī muita, tas vien, ka kravas pienāk no augsta riska valstīm, bet dokumenti ir "labi sakārtoti", nenozīmē, ka šos produktus uzreiz var pasludināt par nelikumīgiem un apturēt to laišanu tirgū," skaidroja Boķe, norādot, ka nav vienkārši pierādīt, ka kokmateriāli patiešām ir no Krievijas vai Baltkrievijas, bet palīdzēt var koksnes testi, ar ko iespējams noteikt koka augšanas reģionu.

Jau ziņots par žurnālistikas centra "Re:Baltica" pētījumu, kas liecina, ka pēc aizlieguma ES importēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktus uz Latviju sākušas plūst kravas no Kazahstānas un Kirgizstānas - valstīm, kurās ir ļoti maz meža un no kurām Latvija agrāk neko tādu nebija pirkusi.

Gada beigās Latvijā koksnes produktu imports no Kirgizstānas no nulles ir uzkāpis līdz 829 000 eiro, bet no Kazahstānas - līdz 1,85 miljoniem eiro.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. VMD atbild par ES Kokmateriālu regulu Latvijā un tāpat kā Muitas pārvalde, kas kontrolē sankciju izpildi, var sodīt uzņēmumus, kas nelegāli ieved Latvijā kokmateriālus vai koka izstrādājumus.

LKF ir dibināta 2000. gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.