"Bite Latvija": Telekomunikāciju tirgū gaidāma krīze, ja neatcels SPRK frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus

Kompānijā norāda, ka "Bite Latvija" ir iesniegsi sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus, saistībā ar to, ka SPRK izsoļu noteikumi savulaik liedza "Bite Latvija" piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 gigahercu (GHz) frekvenču izsolēs.

"Bite Latvija" pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs SIA "Unistars", kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 megahercu (MHz) jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza "Bite Latvija" piedalīties 2017. un 2018.gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Pēc "Bite Latvija" pārstāvju paustā, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apmērā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst, un šobrīd, lai "Bite Latvija" varētu kopīgi izmantot jau "Bites" grupā esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Pašreiz atļaujas saņemšanas lēmuma izskatīšana tiek vairākkārt pagarināta, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz tirgus konkurenci, pauž "Bite Latvija" pārstāvji.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs norāda, ka 5G tehnoloģijas konkurētspējīga ieviešana Latvijā nav iespējama bez ierobežotas 3,6 GHz joslas pieejamības, jo tā ir svarīga, lai palielinātu mobilo tīklu kapacitāti. Turklāt 5G tīklam nozīmīgāko frekvenču skaits ir ierobežots un neviena no citām 5G tehnoloģijas ieviešanai paredzētajām frekvenču joslām nevar aizvietot 3,6 GHz frekvenču joslu.

""Bite Latvija" ar grupā esošu uzņēmumu "Unistars" jau bija 5G frekvences, kas arī bija pamats aizliegumam uzņēmumam piedalīties izsolēs, tādējādi radot ilūziju, ka tās nākotnē varēs pilnvērtīgi izmantot 5G attīstīšanā. Rezultātā pārējās pieejamās 3,6 GHz frekvences tika sadalītas starp pārējiem tirgus dalībniekiem. Savukārt šobrīd, lai "Bite Latvija" varētu izmantot "Bites" grupā esošās 3,6 GHz frekvences, tai ir jāsaņem regulatora atļauja, kas aizņem nepamatoti ilgu laiku. Šī situācija bruģē ceļu duopola izveidei mobilo sakaru tirgū," pauž Mickevičs.

Viņš papildina, ka 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences ir vērtīgs ierobežots resurss, kas jāizmanto tā, lai Latvijas cilvēki un valsts digitālā izaugsme iegūtu maksimālu labumu.

"Bite Latvija" pārstāvji norāda, ka, vilcinoties pieņemt lēmumu un neļaujot "Bite Latvija" un "Unistars" kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslu, tiek radīta situācija, kad tiek liegta būtiski efektīvāka šī ierobežotā resursa izmantošana. Papildus tam, tiek kavētas desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas Latvijas mobilo sakaru tirgū un iespēja pilnvērtīgāk izmantot šīs frekvenču joslas potenciālu.

"Cīņa par tik vērtīgo frekvenci nozīmē ilgāku un dārgāku 5G attīstīšanu, tīkla attīstībā vienam tirgus dalībniekam liekot braukt pa zemes ceļu, kamēr citi var izmantot ātrgaitas šoseju. Mākslīgi iedragājot "Bites" konkurētspēju, tiks radīta krīze telekomunikāciju tirgū," min Mickevičs.

Viņš arī norāda, ka mākslīgi vājināta viena tirgus dalībnieku konkurence ilgtermiņā radīs būtiskas sekas Latvijas reputācijai starptautiskā mērogā, kā arī finansiālus zaudējumus tiesvedību gadījumā.

LETA jau ziņoja, ka Satversmes tiesa 8.decembrī ierosināja lietu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām. Lieta ierosināta pēc "Unistars" pieteikuma.

Uzņēmums ir elektronisko sakaru komersants, kas ieguvis ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Komersants vēlas nodot vai iznomāt šīs lietošanas tiesības kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāku mantisku labumu no savām lietošanas tiesībām uz tām.

"Unistars" vienīgais īpašnieks ir "Bite Latvija". Pagājušajā gadā "Bite Latvija" strādāja ar 134,58 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 34% un bija 22,004 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.